Kā Britānija gatavojas vietējām un vispārējām vēlēšanām 2024. gadā, tīkla drošības eksperti traucoš signalizē par nozīmīgiem riskiem, ko rada valsts atbalstītie tīkla uzbrukumi un dezinformācijas kampaņas. Kas rada vēl lielāku bažu, ir mākslīgā intelekta (AI) izmantošana šajās ļaunprātīgajās darbībās, kas tiks uzskatītas par it sevišķi satraucošām. Šī tīkla draudu un dezinformācijas kampaņu fona mēs atrodamies citu jautājumu – kā viešo dzīvi ietekmējošu jautājumu, piemēram, augošie dzīves izdevumi un imigrācijas spriedzes, vidū, padarot politisko ainavu vēl sarežģītāku.
Vēlēšanu priekšvakaros paredzama pastiprināta tīkla drošības risku pieaugšana. Līdzīgi gadījumi ir bijuši agrāk, piemēram, 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas un Lielbritānijas Breksitas balsojums, gan aptraipīti ar dezinformāciju, kas tika izplatīta caur sociālajiem tīkliem. Valsts saistītie grupējumi, pēc visām iespējām saistīti ar Krieviju, tika vainoti par šiem traucējumiem. Laika gaitā valsts aktieri ir kļuvuši arvien vairāk vingrināti manipulēt vēlēšanu rezultātiem, veicot ikdienas uzbrukumus dažādās valstīs.
Nesen Lielbritānija apsūdzēja Ķīnas valsts atbalstītu hakeru grupu, kas pazīstama kā APT 31, mēģinājumos piekļūt likumdevējiem paštīvsavu e-pasta kontiem. Lai gan neveiksmīgi, šis notikums uzsver augošo bažu par valsts sponsorētu hakeru darbību. Kā atbildi uz apsūdzībām, Londona ieviesa sankcijas pret Ķīnas pilsoņiem un tehnoloģiju uzņēmumu, kas tiek uzskatīts saistīts ar APT 31. ASV, Austrālija un Jaunzēlande arī ir īstenojušas savas sankcijas, kaut arī
Bieži uzdotie jautājumi (FAQ):
Kādi ir galvenie riski vēlēšanām 2024. gadā?
Galvenie riski vēlēšanām 2024. gadā ietver valsts atbalstītus tīkla uzbrukumus un dezinformācijas kampaņas. Šīs darbības tiek prognozētas pastiprināt ar mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu.
Kā kiberuzbrucēji izmanto AI vēlēšanu iejaukšanās nolūkos?
Kiberuzbrucēji visticamāk izmantos AI piedziņu balstītas identitātes uzbrukumos, piemēram, viltotas e-pasta vēstules, sociālās inženierijas, ļaunprogrammatūras aicinājumos un piegāžu ķēžu kompromitēšanā. Viņi varētu izmantot AI un robotu vadītu saturu, lai izplatītu dezinformāciju lielā mērogā.
Kāda ir baža par deep fake tehnoloģiju?
Deep fake tehnoloģija ļauj veidot AI ģenerētas sintētiskas attēlus, video un audio, kuru var izmantot, lai manipulētu sabiedrības viedokli. Šī tehnoloģija rada ievērojamu draudu demokrātiskajam procesam, jo to var izmantot, lai veidotu pārliecinošas naratīvus un izmantotu apstiprinājuma tendences.
Kā indivīdi un organizācijas var pretēt valsts atbalstīto tīkla uzbrukumu riskiem?
Lai pretotos valsts atbalstīto tīkla uzbrukumu riskiem, ir svarīgi pārbaudīt informācijas autentiskumu un palikt uzmanīgiem. Svarīga ir arī starptautiska sadarbība un informētības iniciatīvas, lai samazinātu ļaunprātīgu darbību ietekmi.
Avots: [Tika izmantots konceksta informācijas](https://www.cnbc.com/2024/04/25/state-backed-cyber-attacks-disinformation-risks-for-2024-elections.html)
The source of the article is from the blog scimag.news