Ķīnas izmantotā mākslīgā inteliģence (AI) vēlēšanu manipulēšanai nav ierobežota tikai ar Taivānas prezidenta vēlēšanām, jo Microsoft brīdina, ka Indijas Lok Sabha vēlēšanas arī var tikt mērķētas. Pētījums, ko veica Microsoft Draudu Inteligence, atklāja, ka Ķīnas valsts atbalstītās kibergrupas, ar Ziemeļkorejas palīdzību, plāno ietekmēt vēlēšanas arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Dienvidkorejā. Lai gan AI radītā satura ietekme uz vēlēšanu rezultātiem pašlaik var palikt zema, Ķīnas pieaugošā eksperimentēšana ar meme, video un skaņas pastiprinājumu liecina, ka tas nākotnē var izrādīties efektīvāks rīks.
Nākamās septiņas fāzes Lok Sabha vēlēšanas Indijā, kas sāksies 19. aprīlī un noslēgsies 1. jūnijā, ir radījušas bažas par potenciālu AI iejaukšanos. Microsoft ziņojums identificēja Flax Typhoon, Ķīnas kiberaģentu, zināmu ar to, ka tieši uzbrūk telekomunikāciju sektoram, kā arī nesen veikušu uzbrukumus Indijai, Filipīnām, Honkongai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt, februārī, grupējums, kas saistīts ar valsti, uzņēmās atbildību par uzbrukumiem Indijas valdības galvenajām institūcijām, ieskaitot premjerministra biroju un Iekšlietu ministriju, kā arī nozīmīgiem uzņēmumiem.
Varbūt pat visuztraucošākais ir 95.2 gigabaitu imigrācijas datu nozaga no Indijas valdības, ko atklāja Washington Post veiktā izpēte. Noplēstie faili, kuri tika publicēti GitHub, rada bažas par neautorizēto piekļuvi un potenciālo jutīgu personisku informāciju ļaunprātīgu izmantošanu.
Turklāt, Microsoft ziņojumā tika pievērsta uzmanība Storm-1376 darbībām, vēl vienam Ķīnas Komunistiskās partijas (CCP) saistītam dalībniekam, kurš publicēja AI radītus video ar ziņu vadītājiem gan mandarīnu, gan angļu valodās. Šie videoklipi nepatiesi apgalvoja, ka Amerikas Savienotās Valstis un Indija ir atbildīgas par notiekošo nemieru Mjanmā, valstī, kas cīnās ar pilsoņu karu kopš militārā apvērsuma 2021. gada februārī.
Mākslīgā inteliģence radītā deepfake satura draudi, izveidojot ar AI rīkiem, bija arī Microsoft līdzdibinātāja Billa Geita un Indijas premjerministra Narendras Modī pārrunātā tēma nesenajā tikšanās laikā. Premjerministrs Modī pauda bažas par deepfake ietekmi uz sabiedrības uztveri un uzsvēra dezinformācijas izplatīšanas riskus, ko var rast ļaunprātīgi dalībnieki.
Ķīnas taktikas pārsniedz Indijas robežas, un Microsoft ziņojums atklāja, ka šogad agrākajā Taivānas prezidenta vēlēšanu kampaņā bija dezinformācijas kampaņa, kurā iesaistīts AI radītais saturs. Ziņojumā arī tika uzsvērta AI radītu televīzijas ziņu vadītāju lielāka izmantošana Ķīnā. Īpaši iezīmējama bija viltus video publicēšana YouTube laikā vēlēšanu laikā, kurā kandidāts atbalstīja otru kandidātu, neskatoties uz to, ka atbalstošais kandidāts jau bija izstājies no sacensībām.
Ar Ķīnas taktiku attīstību arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī nākamajām vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs un Dienvidkorejā. Ķīnas kiberaģentūras izmanto sociālos medijus, lai uzdotu sašķeltus jautājumus un iegūtu informāciju par galvenajiem vēlētāju demogrāfijas grupām. Šīs darbības norāda uz augošu bažu par ārvalstu iejaukšanos demokrātijās visā pasaulē.
Turklāt Microsoft ziņojumā tika pievērsta uzmanība arī Ziemeļkorejai, norādot, ka valsts ir palielinājusi savas darbības kriptonaudas plānu un piegādes ķēdes uzbrukumu jomā, lai finansētu militāros mērķus un iegūtu informāciju. It sevišķi biedējošs ir valsts izmantotais AI, lai uzlabotu operatīvo efektivitāti.
Lai gan ir svarīgi palikt uzmanīgi un risināt šos jaunos draudus, ir vienlīdz svarīgi valdībām un tehnoloģiju uzņēmumiem sadarboties un izstrādāt efektīvus pret pasākumus, lai aizsargātu vēlēšanu integritāti un nodrošinātu demokrātiskos procesus.
Bieži uzdotie jautājumi
Jaut.: Kas ir mākslīgā inteliģence radītais saturs?
Atb.: Mākslīgā inteliģence radītais saturs ir informācija, piemēram, meme, video un skaņa, kas ir radīta, izmantojot AI tehnoloģiju.
Jaut.: Kas ir deepfake?
Atb.: Deepfake ir AI tehnoloģijas izmantošana, lai radītu manipulētus vai viltotus video un audio failus, kas izskatās reālistiski, bet patiesībā ir sintētiski.
Jaut.: Kā AI radītais saturs var ietekmēt vēlēšanas?
Atb.: AI radītais saturs var tikt izmantots, lai izplatītu dezinformāciju, manipulētu sabiedrības domas un ietekmētu balsotāju uzvedību, tādējādi potenciāli ietekmējot vēlēšanu rezultātus.
Jaut.: Kādus pasākumus var pieņemt, lai pretotos AI manipulācijai vēlēšanās?
Atb.: Valdības un tehnoloģiju uzņēmumi var strādāt kopā, lai izstrādātu uzlabotas atklāšanas algoritmus, veicinātu medijpratību un pastiprinātu drošības pasākumus, lai mazinātu AI manipulācijas ietekmi vēlēšanās.
Avoti:
– Microsoft Draudu Inteligence ziņojums: [URL]
– Washington Post: [URL]
The source of the article is from the blog oinegro.com.br