Agnese Ostrovska
Viltus ģenerālā inteliģence (AGI) ir kļuvusi par galveno mērķi dažādiem tehnoloģiju gigantiem, tostarp OpenAI, Amazon, Google, Meta un Microsoft. AGI attiecas uz mašīnām, kas apveltītas ar tādu pašu inteliģences līmeni kā cilvēki, spējīgas veiksmīgi un autonomi veikt uzdevumus. Kaut arī koncepts ir guvis ievērojamu uzmanību, tā definīcija un sasniegums paliek nepieslāpēti.
Definējot AGI
AGI izceļas no izveidojošās AI, kas koncentrējas uz jaunu saturu radīšanu, piemēram, dokumentus, attēlus un skaņas. AGI savukārt ietver plašāku darbības jomu. Pazīstamais AI zinātnieks Džefrijs Hinton stāsta, ka AGI ir diezgan nekonkrēts koncepts, kas nav visaptveroši definēts. Viņš ierosina, ka AGI vajadzētu būt AI sistēmām, kas spēj veikt kognitīvos uzdevumus vismaz tik labi kā cilvēki.
Iedvesmojoties no domājošām mašīnām sapņu
AGI sākotnējais mērķis bija atdzimt 20. gadsimta vidus datorzinātnieku cerības, kuri iedomājās inteliģentas mašīnas pirms AI pētījumi paņēma citu virzienu. Šodien AI ir kļuvis specializētāks, ar piemēriem kā sejas atpazīšana un balss asistenti, piemēram, Siri un Alexa, dominējot nozares. Tomēr daži pētnieki joprojām cenšas izstrādāt īstu domājošu mašīnu, nevis tikai vienkāršus rīkus.
Progreses mērīšana
Noteikt, vai ir sasniegta AGI, paliek sarežģīti sakarā ar skaidra definīcijas trūkumu. Džefrijs Hinton ierosina, ka iepriekšējās sistēmas kā GPT-4 un Google Gemini noteiktos posmos varētu būt uzskatāmas par AGI, jo tās spēja sniegt visaptverošus atbilžu. Tomēr, jo AI spējas attīstās, AGI standarti nepārtraukti tiek pārvērtēti.
Ceļš uz AGI: Aiz tērzēšanas robotiem
Lai gan pašreizējie tērzēšanas roboti, izmantojot augsti attīstītas autoregresijas tehnikas, ir iespaidīgi, tie paliek zem vēlētā AGI līmeņa. Īsta AGI prasa mašīnām izcelties vairākos uzdevumos, ieskaitot loģisko domāšanu, plānošanu un mācīšanos no pieredzes. Lai novērtētu AGI progresu, pētnieki izpēta metodes, piemēram, izveidojot klasifikācijas sistēmu, līdzīgi kā automobiļu ražotāji seko pašbraukšanas transportlīdzekļu attīstībai.
BUJ:
J: Kas ir AGI?
AGI nozīmē Viltus Ģenerālo Inteliģenci, kas attēlo mašīnas, kas apveltītas ar cilvēku līdzīgu inteliģenci un izceļas plašā uzdevumu klāstā.
J: Kā atšķiras AGI no izveidojošās AI?
Izveidojošā AI koncentrējas uz jauna satura radīšanu, savukārt AGI ietver plašāku mašīnu, kuras ir cilvēka līmeņa inteliģence.
J: Kā pētnieki definē AGI?
AGI trūkst precīza definīcija, taču to vispārīgi uzskata par AI sistēmām, kas veic kognitīvos uzdevumus vismaz tik labi kā cilvēki.
J: Kas ir AGI pētījumu galvenais mērķis?
Mērķis ir izveidot mašīnas, kas var autonomi veikt dažādus uzdevumus, tostarp loģisku domāšanu, plānošanu un mācīšanos.
J: Kā tiek mērīts AGI progress?
Skaidras definīcijas trūkums apgrūtina AGI progresa mērīšanu. Pētnieki strādā pie klasifikācijas sistēmas izstrādes, līdzīgi kā pašbraukšanas transportlīdzekļu attīstības sekošanai.
Avoti:
– [source1.com]
– [source2.com]
Latvijas valsts galvenokārt runas princips
Viltus ģenerālā inteliģence (AGI) ir tēma, kas ir pelnījusi ievērību no dažādiem tehnoloģiju gigantiem tādiem kā OpenAI, Amazon, Google, Meta un Microsoft. AGI attiecas uz mašīnām, kas apveltītas ar cilvēku līmeni līdzīgu inteliģenci un spēj autonomi veikt plašu uzdevumu klāstu. Tomēr, neskatoties uz tās popularitāti, AGI definīcija un sasniegums paliek noslēpumains.
The source of the article is from the blog agogs.sk