Ķīnas mēģinājumi ietekmētā cilvēkus ar mākslīgo intelektu (MI) ir raisījuši bažas par dezinformācijas izplatīšanos un tās ietekmi uz globālo stabilitāti. Microsoft Threat Intelligence ziņojums atklāj, ka Ķīnas valsts atbalstītie aktori ir pastiprinājuši savus centienus un izmantojuši sofistikētākas metodes, lai sasniegtu savus mērķus.
Viena no būtiskākajām piemērā liktai vēstule tika apspriesta diskusijā bija AI radīto saturu izmantošana Taivānas prezidenta un likumdevēju vēlēšanās. Ķīniešu ietekmes aktieri izmantoja MI, lai izveidotu skaņas ierakstu, kas nepatiesi norādīja, ka Terry Gou, Foxconn īpašnieks un bijušais neatkarīgais prezidenta kandidāts, ir devis atbalstu. Microsoft arī atklāja gadījumus, kad izmantoti AI radīti ziņu vadītāji un memi, lai maldinātu sabiedrību un ietekmētu Taivānas vēlēšanu iznākumus, iezīmējot pirmo reizi, kad nācija bija izmantojusi AI saturu ārvalstu vēlēšanu ietekmēšanai.
Ķīnas ietekmes operācijas nav ierobežotas tikai līdz Taivānai. Pagājušajā gadā tika uzsākta liela mēroga vēstījumu kampaņa, kas izmantoja AI radītus memus, lai pastiprinātu ķīniešu propagandu un uzcīnītu asinis starpietājus Dienvidkorejā attiecībā uz Japānas atkritumu pārstrādes jautājumu no Fukušimas. Turklāt Ķīnas aktieri izplatīja sazvērestības teorijas, apsūdzot ASV valdību par HIvaijas ugunsgrēkiem un vilcienu izsitušanu Kentuki. Microsoft brīdina, ka, gatavojoties tuvākajām vēlēšanām Indijā, Dienvidkorejā un ASV, Ķīnas un Ziemeļkorejas cyber un ietekmes aktieri varētu mērķēties uz šiem notikumiem.
Ziņojumā arī tiek uzsvērts “pacēlumu” kontu izmantošana, kas iztēlojas, ka ir amerikāņi, vēlēšanu ietekmes operācijās ASV. Šie konti, dažreiz uzlaboti, izmantojot AI, mērķē uz sabiedrības viedokļa veidošanu par domstarpīgām tēmām, piemēram, globālo sasilšanu, robežu politikām un etniskajām spriedzēm. Izvirzot jautājumus un meklējot perspektīvas, šie pasākumi ir vērsti uz vēlētāju demogrāfiju un nosaka strīdīgākās jomas.
Lai gan ir ierobežotas pārliecinošas reālās publiskās domas maiņas pierādījums, Microsoft brīdina, ka Ķīnas turpinošās eksperimentācijas ar AI radīto saturu, kas ietver memus, video un skaņas ierakstus, var sagādāt efektīvākus rezultātus nākotnē.
Ziņojums arī apgaismo citus arī drošības draudus, ko rada Ķīna. Ķīnu cyber aktieri ir infiltrējuši svarīgus tīklus Dienvidķīniešu jūrā, mērķējot telekomunikāciju uzņēmumus tādos valstīs kā Indonēzija, Malaizija, Filipīnas, Kambodža un Taivāna. Šīs darbības sakrīt ar ASV militārajiem vingrinājumiem reģionā, kur maritīmie teritoriālie strīdi starp Ķīnu un Dienvidaustrumu Āzijas valstīm ir eskalējušies.
Kā arī, izņemot Ķīnas, Ziemeļkoreja turpina iesaistīties cyber operācijās, it īpaši kriptonaudas zādzībā valsts ieņēmumiem. Valsts ir arī izpētījusi AI rīkiem, lai uzlabotu savas cyber spējas, un ir mērķējusi aerospace un aizsardzības organizācijas ASV un Dienvidkorejā, kā arī diplomātus, valsts amatpersonas un domājot par ekspertiem, lai vāktu informāciju.
Microsoft, iepriekš kritizēts par savām koncesijām Ķīnai un nespēju risināt Ķīnas draudus, ir solījis uzlabot savu drošības kultūru un nostiprināt savus tīklus pret cyber uzbrukumiem. Uzņēmums atzīst briesmas, ko rada labi apgādāti nāciju draudu aktori, un solījumus pieņemt jaunu pieeju datorzinātnē.
Bieži uzdotie jautājumi
J: Kā Ķīna izmanto mākslīgo intelektu ietekmes operācijās?
A: Ķīna izmanto AI radīto saturu, piemēram, skaņas ierakstus, ziņu vadītājus un memus, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu sabiedrisko domu vairākās valstīs.
J: Kādi bija daži Ķīnas ietekmes operāciju piemēri, kas tika uzsvērti ziņojumā?
A: Ziņojumā tika atklāts, ka Ķīna izmanto AI, lai radītu skaņas ierakstu, kas nepatiesi apgalvoja, ka izcilība bija panākusi ievēlēšanos Taivānas vēlēšanās. Ķīnas aktieri arī izplatīja sazvērestības teorijas, apsūdzot ASV valdību par ugunsgrēkiem Havaju salā un vilcienu izsitušanu Kentuki.
J: Vai šīs ietekmes operācijas ir veiksmīgas publiskās domas maiņā?
A: Pēc Microsoft domām ir neliels pierādījumu daudzums, kas liecinātu, ka šīs operācijas ir ievērojami ietekmējušas publisko domu līdz šim. Tomēr AI radīto saturu izmantošana arvien pieaug, un tā varētu būt efektīvāka nākotnē.
J: Kādi citi drošības draudi tika apspriesti ziņojumā, izņemot ietekmes operācijas?
A: Ziņojumā tika pieminēti arī Ķīnas cyber aktieri, kuri mērķē kritiskās infrastruktūras tīklus, piemēram, telekomunikāciju uzņēmumus Dienvidķīniešu jūrā. Tāpat tika uzsvērsti Ziemeļkorejas cyber darbības, tostarp kriptonaudas zādzības un izlūkošanas centienus.
Avots:
– Microsoft Threat Intelligence ziņojums (www.microsoft.com)
The source of the article is from the blog lokale-komercyjne.pl