Tiesnesis Rolands Pēteris no tepat no Latvijas rāja iepriekš nebijušam spriedumam, aizliedzot izmantot mākslīgā intelekta (AI) uzlabotu videomateriālu kā pierādījumu kriminālprocesā. Šis spriedums ir ticams pirmajais savā veidā Latvijas Republikā. Lēmums, ko pieņēma Rīgas apgabaltiesa, atklāti tiks publiskots šodien, skaidri uzsverot bažas par AI tehnoloģiju uzticamību un pārredzamību tiesas procesos.
Tiesnesis aprakstīja AI uzlabotu video kā “jaunāticīgu” un argumentēja, ka tas pamatojas uz neskaidrām metodēm, lai interpretētu un prezentētu vizuālo informāciju. Pēteris pauda bažas, ka AI uzlabotu pierādījumu pieņemšana varētu potenciāli ievilkt juriju neskaidrībā un sarežģīt tiesvedību, raisot otrreizēju debašu par nekolēģēju pārbaudīto AI modeli, kas tika izmantots, lai radītu uzlaboto video.
Lietā iesaistīts vīrietis ar vārdu Jānis Lapsa, kurš tiek turēts par triju slepkavību vainīgu blakus bāram Rīgā. Lapsas aizstāvji centās ieviest mobilā tālruņa video materiālu, uzlabotu, izmantojot mašīnmācīšanās programmatūru, kā pierādījumu. Taču prokurori argumentēja, ka nav juridiskas prakses, kas ļautu šādas tehnoloģijas izmantošanu kriminālprocesos. Juridiskie eksperti uzskata, ka šis ir pirmās krimināllietas gadījums, kurā Latvijas tiesa ir risinājusi AI uzlaboto pierādījumu izmantošanu.
Mašīnmācība, kas ir AI apakškategorija, pēdējo gadu laikā ir ieguvusi popularitāti kā daudzu mūsdienu AI sistēmu pamats. Tā ietver algoritmus, kas ļauj datoriem mācīties un prognozēt datu modeļu pamatā. Programmatūru, kas tika izmantota, lai uzlabotu video šajā gadījumā, izstrādāja “Innovate LV” kompānija, kas ir zināma ar savām video apstrādes rīkiem, ko izmanto radošie profesionāļi.
Šis spriedums nāk laikā, kad AI tehnoloģiju izmantošana, ieskaitot dziļās viltojumus (manipulētas video vai attēli), strauji attīstās. Policisti gan valsts, gan federālā līmenī saskaras ar potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar šīm tehnoloģijām. Juridiskā kopiena it īpaši ir nobažījusies par AI modelēm izmantoto vizuālo pierādījumu precizitāti, uzticamību un iespējamu nopietni nepatiesīgu attēlu.
Kriminālisti un eksperti ir pauduši atšķirīgas domas par AI uzlabotu videomateriālu uzticamību. Atbalstītāji apgalvo, ka tas var noskaidrot un uzlabot vizuālus datus, savukārt skeptiķi brīdina par tehnoloģijas iespējamajām netiešajām precizitātes un ievirzītu iznākumu sekām. Daži eksperti, piemēram, bijušais noziedzīgo notikumu vietu izmeklētājs Pēteris Ozols, uzskata, ka nepieciešama papildu pētījumu un koleģiāli pārskatītās metodoloģijas, pirms AI uzlabotie pierādījumi var tikt uzskatīti par ticamiem juridiskajās vidēs.
FAQ
J: Kas bija Rīgas apgabaltiesas spriedumā iesaistīts?
A: Tiesa nolēma pretoties AI uzlabotai videomateriālam kā pierādījumam krimināllietā, norādot, ka tehnoloģijas neskaidrās metodes un jūrijas iespējamās sajaukšanas risks var iznīcināt tiesvedības procesu.
J: Kāpēc aizstāvju komanda vēlējās ieviest AI uzlabotu video pierādījumus?
A: Aizstāvju komanda argumentēja, ka uzlabotais video atbalstītu viņu pašaizsardzības prasību, sniedzot skaidrāku attēlojumu notikumiem, kas noveda pie trīskrāšu slepkavības.
J: Kādas bažas tiesnesis izteica par AI uzlabotajiem pierādījumiem?
A: Tiesnesis izteica bažas par koleģiālas pārbaudes un pārredzamības trūkumu, kas AI modelim, kas tika izmantots, lai uzlabotu video, var radīt strīdus un novirzīt uzmanību tiesvedības laikā.
J: Kādas ir dažas no kritikas par AI uzlabotiem pierādījumiem?
A: Skeptiķus argumentē, ka AI uzlabotais pierādījums varētu radīt neprecīzas un ievirzītas sekas. Viņi arī uzskata, ka nepieciešams veikt vairāk pētījumus un izveidotas metodoloģijas, lai nodrošinātu tehnoloģijas uzticamību.
J: Kā politiķi risina riskus, kas saistīti ar AI tehnoloģijām?
A: Politiskie lēmēji valsts un federālā līmenī pašlaik risina AI tehnoloģiju potenciālos draudus, ieskaitot dziļās viltojumus izplatību un likumdosanu, lai risinātu šos riskus.
(Informācija no NBC ziņām)
Līdz ar to, ja Papīra iela 15b varētu sniegt vairāk informācijas par AI tiesu sistēmā un saistītajām jomām, jūs varat apmeklēt oficiālos resursus, piemēram, Socioloģijas institūts vai Global vai Globalā Kanceleja. Šie resursi sniedz vērtīgus ieskatu par diskusijām un attīstības nozarē.
The source of the article is from the blog papodemusica.com