Mākslīgā intelekta (AI) ietekme uz vēlēšanām un demokrātiskajiem procesiem ir kļuvusi par ievērojamu uzmanības objektu. AI radītie dziļie meli, kas ir reālistiski audio un video manipulācijas, ir izraisījuši bailes no dezinformācijas un neuzticības vēlētāju vidū. Lai aizsargātu vēlēšanu integritāti pret ārvalstu iejaukšanos, Lielbritānijas varas iestādēm ir kļuvis par prioritāti. Tomēr, šīm bažām vidū pastāv mazāk apspriestā aspekta: AI potenciālo priekšrocību demokrātijā.
Hannas O’Rūrkas, kampaņas “Campaign Lab” līdzdibinātāja, tīkls ar tehnisko brīvno sākumu kopreejušu cilvēku, uzsver, ka, lai gan ar AI saistītas dezinformācijas risks ir eksistējošs, pastāv arī ievērojamas iespējas politiskajos kampanjās. “Campaign Lab” organizē apmācības sēdes “Labour” un “Liberal Democrat” kandidātiem izmantojot ChatGPT, AI modeli, lai izstrādātu vēlēšanu bukletus. Svarīgi ir atzīmēt, ka izveidotais saturs jārūpīgi izskata, jo valodas modeļi kā ChatGPT var radīt neprecizitātes vai izdomājumus. Organizācija eksperimentē arī ar tērzēšanas botiem, lai apmācītu ielūdzējus ar mērķi veicināt dinamiskas dārzu sarunas. O’Rūrka uzskata, ka, izmantojot AI atbildīgi, kampaņas var tikt optimizētas, ļaujot tiešāku vēlētāju iesaistīšanos.
Politiskajā spektrā citā pusē Džo Rīvs, “Conservative”-atbalstošais AI eksperts, tic AI pārveidojošajam potenciālam neatkarīgi no politiskajām piederībām. Viņš nodibināja “Tory Techs”, kopību, kas koncentrējas uz pozitīvajām AI pielietojuma iespējām politikā. Sākotnēji iesaistoties programmēšanas sesijās un pilnveidojot “Tory” kampaņas ziņu, “Tory Techs” tagad prioritizē politiķu izglītošanu par konstruktīvu AI izmantošanu.
Endrū Grejs, Lielbritānijas inaugurālais AI pievienotās vēlēšanu kandidāts Selbija un Ainstija papildvēlēšanās izcēla AI potenciālu politikā. Greja kampaņa izmantoja “Polis”, AI vadītu platformu, kas veicina konsensa veidošanu caur diskusiju un balsošanu. Taču, neraugoties uz jauno pieeju, Greja kandidatūra nepadarbojās ar vēlētājiem, uzsvēršot sabiedrības noraizējumu pret nepazīstamu tehnoloģisku jēdzienu. Viņš atzīst, ka “Polis” varbūt labāk ir piemērots vietējām problēmām nevis nacionālās politikas jomā.
AI arī sola uzlabot aptauju metodoloģiju. Džo Tvaimans, “Deltapoll” līdzdibinātājs, uzsver sarežģītu regresijas aptauju lomu, iespējotu ar AI, lai sniegtu dziļas ieskatīšanās vēlētāju noskaņās. Tvaimans noraida ideju, ka AI var precīzi simmūlēt vēlētājus, bet atzīst plašo un neprognozējamo ai rīku ainavu politiskām kampaņām. Dažas inovācijas ir gatavu pārvērst politikas arenu, bet citas var izrādīties veltīgas.
Neskatoties uz bažām, AI integrēšana politikā ir neizbēgama. Tā veido nākotni, kur tehnoloģiskās attīstības krustpunkts ar demokrātiskajiem procesiem veicināšanai veidā. Kamēr sabiedrība apsver AI ietekmi uz demokrātiju, viens ir skaidrs: AI neatgriezeniski mainījis politisko ainavu. Vai nu tas uzlabo kampaņu stratēģijas, pilnveido aptauju metodoloģijas vai ievieš jaunus izaicinājumus, AI ir ieviesis paradigmas maiņu demokrātijas darbībā.
Bieži uzdotie jautājumi par AI politikā:
The source of the article is from the blog enp.gr