Svaigajā pētījumā, kas publicēts Nature Mental Health žurnālā, ir atklāts, ka mākslīgā intelekta (AI) iespējas ļauj diagnosticēt indivīdus ar trauksmes traucējumiem, pamatojoties uz to unikālo smadzeņu struktūru. Pētījumu veica ekspertu komanda no visas pasaules, un tajā iesaistīti aptuveni 3 500 jaunieši vecumā no 10 līdz 25 gadiem.
Šajā pētījumā tika izmantota mašīnmācīšanās (ML) jauda, kas ir AI veids, kas mašīnām ļauj mācīties un uzlaboties, analizējot datus, bez skaidras programmēšanas. Pētījumā izmantotie algoritmi pārbaudīja dažādas smadzeņu struktūras aspektus, piemēram, kortikālo biezumu, virsmas laukumu un dziļi slēpto smadzeņu reģionu tilpumus.
Rezultāti bija iespaidīgi, parādot, ka AI algoritmi radīja augstu precizitāti, atpazīstot indivīdus ar trauksmes traucējumiem. Šie secinājumi bija spēcīgi neatkarīgi no dalībnieku dažādajām etniskajām izcelsmēm, ģeogrāfiskajām atrašanās vietām un klīnisko raksturlielumu daudzveidības, padarot tos par izcilu.
Pētījuma līdera Moji Aghajani – Leidenas Universitātes Nīderlandē palīgprofesors – izcela šī pētījuma potenciālās sekas. Aghajani skaidroja, ka secinājumi var atvērt ceļu uz personalizētāku pieeju trauksmes traucējumu novēršanai, diagnosticēšanai un ārstēšanai. Šis atklājums var ievērojami mainīt garīgo veselības aprūpi, piedāvājot pielāgotas iejaukšanās, lai apmierinātu katra indivīda īpašās vajadzības.
Trauksmes traucējumi bieži izpaužas pusaudžības un agrīnā pieauguma laikā, rada būtiskas emocionālas, sociālas un ekonomiskas problēmas jauniešiem visā pasaulē. Neraugoties uz to izplatību, šo traucējumu pamatprocesi smadzenēs ir palikuši gandrīz neskaidri.
“Mūsu izpratne par smadzeņu pamatiem, kas saistīti ar trauksmes traucējumiem jauniešiem, ir kavēta ar pārāk vienkāršotiem pieejām un maziem klīniskiem pētījumiem, kas koncentrējas uz ‘vidējiem pacientiem’ un nevis indivīdiem,” teica Aghajani. “Tradicionālās analītiskās tehnikas ir ierobežojušas mūsu spēju radīt individuālus rezultātus,” piebilda pētnieks.
Tomēr ainava pakāpeniski mainās, pievēršot lielāku uzmanību indivīdiem un viņu unikālajām smadzeņu īpašībām. Lielo, daudzveidīgo datu integrāciju, plaši sauktu par “lielajiem datiem”, kombinējot ar AI jaudu, ir radījusi pārveidojošu pieeju garīgās veselības pētījumiem.
Bieži uzdotie jautājumi
- Kas ir mākslīgā intelekta (AI)?
Mākslīgais intelekts, ko parasti sauc par AI, ir datorzinātņu nozare, kas koncentrējas uz inteliģentu mašīnu radīšanu, kas spēj veikt uzdevumus, kas parasti prasa cilvēka inteliģenci. - Kas ir mašīnmācīšanās (ML) un kā tas saistās ar AI?
Mašīnmācīšanās ir mākslīgā intelekta apakšgrupa, kas mašīnām ļauj mācīties un uzlaboties, analizējot datus, bez skaidras programmēšanas. ML algoritmi atpazīst paraugus un veic prognozes, pamatojoties uz analizētajiem datiem, ļaujot tiem gūt secinājumus un pieņemt lēmumus patstāvīgi. - Kas ir trauksmes traucējumi?
Trauksmes traucējumi ir garīgās veselības stāvokļu grupa, kas raksturojas ar pārmērīgām un pastāvīgām bailes, uztraukuma vai satraukuma sajūtām. Šie traucējumi var ievērojami ietekmēt indivīda labklājību, ikdienas funkciju un dzīves kvalitāti. - Kādas ir šī pētījuma sekas?
Pētījuma secinājumiem ir dziļas sekas garīgās veselības jomā. AI spēja identificēt indivīdus ar trauksmes traucējumiem, pamatojoties uz viņu smadzeņu struktūru, atver jaunas iespējas personalizētai novēršanai, diagnosticēšanai un ārstēšanai. Tas varētu novest pie efektīvākiem iejaukšanās pasākumiem, kas pielāgoti katras indivīda konkrētajām vajadzībām, galu galā uzlabojot rezultātus tiem, kas cieš no trauksmes traucējumiem.
Avots: Example.com
The source of the article is from the blog mendozaextremo.com.ar