Jaunās iespējas un riski, ko nes sev līdzi ģenerējoša AI finanšu pakalpojumos

Finanšu pakalpojumu pasaulē mākslīgā intelekta (AI) izmantošana iegūst momentumu, it sevišķi attiecībā uz efektivitātes palielināšanu un darbinieku snieguma uzlabošanu. Tomēr, pēc Arizent veiktas pētījuma, 30% finanšu pakalpojumu vadītāju joprojām aizliedz ģenerējošas AI rīkus savās organizācijās izmantot. Šāda konservatīvā pieeja atklāj bažas par riskiem un potenciālajiem trūkumiem, kas saistīti ar šiem AI lietojumiem.

Ģenerējošā AI, kas nozīmē algoritmus, kas var radīt jaunu saturu, finanšu nozarē ir gādājis gan sajūsmu, gan bailes. Pētījums atklāja, ka 20% respondentu ierobežo ģenerējošās AI izmantošanu konkrētiem darbiniekiem un funkcijām, bet 15% pilnībā aizliedz tās izmantošanu visiem darbiniekiem. Turklāt 26% apsver politiku izstrādi, lai regulētu tās izmantošanu. Šaubas izriet no ģenerējošas AI unikālās dabas, jo tā nesniedz konsistentus atbilžu veidus, kā tradicionālās AI modeļi.

Neuzskaitāmo rakstura ģenerējošās AI neprognozējamā nākotne ir galvenā bažu avots banku nozares vadītājiem. Atšķirībā no citiem AI lietojumiem, piemēram, Google meklēšanas, kas darbojas, balstoties uz iepriekš definētām likumībām, ģenerējošā AI balstās uz algoritmiem, kas radoši veido atbildes. Šāda nekonsistence rada jautājumus par ģenerētās informācijas precizitāti un uzticamību.

Banku vadītāji arī pauduši bažas par ģenerējošas AI ilgtermiņa riskiem. Neprecizitātes, halucinācijas un dezinformācija bija galvenās bažas, ko minēja 26% respondentu. Bažas par nonsensiskas vai neprecīzas informācijas nodošanu klientiem rada juridiskas un regulējošas raizes finanšu iestādēm.

Turklāt bažas rada fakta pārbaudes un verifikācijas procesu trūkums attiecībā uz ģenerēto AI saturu. Bez skaidriem informācijas avotiem precizitātes nodrošināšana kļūst par izaicinājumu. Tas var potenciāli novest pie kļūdainas vai novecojušas datu izplatīšanas, likvidējot riskus, ka bankas pieņem lēmumus nepietiekami informēti.

Daži banku vadītāji arī baidās, ka ģenerējotā AI var novest pie kritisko domāšanas prasmju un radošuma samazināšanās. Bažas par unikālām perspektīvām un cilvēka prasmīgo valodu, kas tiek ienestas finanšu pakalpojumos, zudumu ir izplatītas. Turklāt bažas par darbavietu zaudēšanu un personīgo attiecību ar klientiem vājināšanos pastiprina šīs bailes.

Banku vadītāji pauž bažas par jutīgu datu noplūdi. Ģenerējošas AI modeļu pieņemšana rada iespēju nodot jutīgu informāciju ārpus organizācijas ugunsdrošības, pastiprinot drošības bažas.

Bieži uzdotie jautājumi

Kas ir ģenerējošā AI?
Ģeneratīvā AI attiecas uz algoritmiem, kas var radīt jaunu saturu vai radīt radošas atbildes, balstoties uz dotos ievades datiem.

Kāpēc daži finanšu pakalpojumi aizliedz ģenerējošās AI izmantošanu?
Dažas finanšu pakalpojumu iestādes ir piesardzīgas attiecībā uz ģenerējošās AI izmantošanu, jo ir bažas par ģenerētās informācijas precizitāti un uzticamību. Pastāv bažas arī par potenciālajiem riskiem saistībā ar nonsensiskas vai neprecīzas informācijas nodošanu klientiem.

Kādi ir ģenerējošas AI ilgtermina riski bankās?
Ģenerējošas AI ilgtermiņa riski bankās ietver potenciālo neprecizitātes, halucināciju un dezinformācijas risku. Ir arī bažas par darbavietu zaudēšanu, personīgo attiecību ar klientiem vājināšanos un jutīgu datu noplūdi.

Kā bankas var risināt bažas par ģenerējošo AI?
Lai risinātu bažas par ģenerējošā AI, bankām jākoncentrējas uz šo rīku izpratni un pieredzi iegūšanu. Iepazīstinoties ar dažādiem AI modeļiem un eksperimentējot ar tiem dažādās situācijās, bankas var iegūt kādu līdzsvaru un izstrādāt efektīvas riska mazināšanas stratēģijas.

Nav apšaubāms, ka pastāv riski un rezervācijas saistībā ar ģenerējošas AI izmantošanu finanšu pakalpojumos, bet ir svarīgi atzīt to pārveidojošo potenciālu. Ar atbilstošu uzraudzību, faktu pārbaudes mehānismiem un apmācību, bankas var integrēt ģenerējošo AI savās operācijās, lai virzītu inovācijas un efektivitāti. Atslēga ir šķērsojumā starp AI spēku pieņemšanu un nodrošinot ģenerētās informācijas uzticamību un precizitāti.

Avots: arizent.com

The source of the article is from the blog cheap-sound.com

Privacy policy
Contact