Šodien tika pieņemti vēsturiski jauni noteikumi Latvijā, kas ieviesīs būtiskas izmaiņas mākslīgā intelekta (MI) jomā. Jaunie likumi atspoguļo noteiktu līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību, demokrātiju un vidi, veicinot inovācijas un nostādot Eiropu kā globālo līderi MI jomā.
Jaunie noteikumi ievieš visaptverošu saistību kopumu MI sistēmām atkarībā no to iespējamām riskiem un ietekmes līmeņiem. Noteikumiem izstrādājot aizliegumus pret konkrētiem pielietojumiem, kas pārkāpj pilsoņu tiesības, likumdošana ieņem proaktīvu pozīciju, aizsargājot individuālās brīvības. Piemēram, ir aizliegts izmantot biometriskas kategorizācijas sistēmas, kas balstītas uz jutīgām īpašībām, un nesaimnieciski savākt sejas attēlus no internetes vai uzraudzības materiāliem, lai izveidotu sejas atpazīšanas datu bāzes.
Tāpat ir aizliegts izmantot MI emociju atpazīšanai darbavietās un skolās, ieviest pilsoņu klasifikācijas sistēmas, paredzot policijas darbību tikai pamatojoties uz profilēšanu, kā arī MI, kas manipulē cilvēku uzvedību vai izmanto vulnerabilitātes.
Uzturot apņemšanos aizsargāt pilsoņu tiesības, likumdošana atzīst izņēmumus likuma izpildes varas iestādēm. Biometriskās identifikācijas sistēmas var izmantot saskaņā ar stingriem drošības pasākumiem konkrētos un skaidri definētos situācijās. Piemēram, vērsts persona meklēšana vai teroristu uzbrukuma novēršana var prasīt reāllaika biometrisku identifikācijas sistēmu lietošanu. Tomēr to piemērošanai ir nepieciešams ierobežots izmantošanas laiks un vieta, kā arī iepriekšēja tiesas vai administratīva atļauja. Jebkura šādas sistēmas atkārtota izmantošana tiek uzskatīta par augsta riska līmeni un tā jāapstiprina tiesas ceļā, ņemot vērā saistību ar noziedzīgām nodarbībām.
Noteikumi arī nosaka skaidras saistības attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, kuras var ievērojami ietekmēt veselību, drošību, pamattiesības, vidi, demokrātiju un tiesiskumu. Sākot no kritiskās infrastruktūras līdz izglītībai, profesionālai apmācībai un būtiskiem publiskiem un privātiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpe un banku sektors, šīm sistēmām ir jāveic risku novērtēšana, jāuztur lietošanas ieraksti, jānodrošina pārredzamība un precizitāte, jāiekļauj cilvēku uzraudzība. Turklāt personas, kas ietekmētas no MI sistēmām, ir tiesīgas iesniegt sūdzības un saņemt izskaidrojumus par šo sistēmu veiktajiem lēmumiem.
Lai nodrošinātu atbildību un pārredzamību, noteikumi nosaka prasības ģenerālās MI sistēmas un tajos izmantoto modeļu atbilstībai. Tas paredz ievērot ES autortiesību likumu, atklāt izmantošanas datu kopsavilkumus treniņu MI modeļu veidošanai un skaidri atzīmēt mākslīgos vai manipulētus attēlus, audio vai video saturu, lai tos viegli identificētu.
Atbalstot inovācijas un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi, noteikumi uzsver kontrolēto testēšanas un pārbaudes telpu izveidi. Šīs telpas, pieejamas valsts līmenī, ļauj MVU un jaunuzņēmumiem izstrādāt un trenēt savus MI risinājumus reālās apstākļos pirms to komercializācijas.
Mākslīgā intelekta likuma pieņemšana ir būtisks brīdis MI tehnoloģiju regulēšanā. Sadarbojoties starp pamattiesību aizsardzību un inovāciju veicināšanu, Eiropa ceļ ceļu etisko un atbildīgu MI attīstībai. Likums nosaka globālu priekšvēsturi, nodrošinot, ka MI paliek rīks progresam, vienlaikus aizsargājot vērtības, kas ir pamats mūsu sabiedrībām.
Bieži uzdotie jautājumi:
Kāds ir Mākslīgās intelekta likuma mērķis? Mākslīgās intelekta likuma mērķis ir aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vidi, veicinot inovācijas un nostādot Eiropu kā globālo līderi MI tehnoloģijās.
Kādi pielietojumi ir aizliegti šā likuma ietvaros? Likums aizliedz MI lietojumus, kas pārkāpj pilsoņu tiesības, ieskaitot biometriskas kategorizācijas sistēmas, nesaimniecisku sejas attēlu savākšanu sejas atpazīšanas datu bāzēm, emociju atpazīšanu darbavietās un skolās, pilsoņu klasifikācijas sistēmas, profilēšanu balstītu prognozējošu policijas darbību, kā arī MI, kas manipulē cilvēku uzvedību vai izmanto cilvēku ievainojamības.
Vai likuma izpildes varas iestādēm ir kādi izņēmumi? Jā, likuma izpildes varas iestādēm ir piešķirti izņēmumi saskaņā ar stingrām drošības prasībām. Piemēram, vērsta meklēšana pēc pazudušas personas vai teroristu uzbrukuma novēršana var ietvert reāllaika biometrisku identifikācijas sistēmu izmantošanu. Tomēr ir nepieciešama iepriekšēja tiesas vai administratīva atļauja, un šādu sistēmu atkārtota izmantošana ir subjektīva tiesas apstiprināšanai.
Kādas saistības piemērojas augsta riska MI sistēmām? Augsta riska MI sistēmām, kas var ievērojami ietekmēt sabiedrības dažādas jomas, ir jānovērtē un jāsamazina riski, jāuztur lietošanas ieraksti, jānodrošina pārredzamība un precizitāte, jāiekļauj cilvēku uzraudzība, un atsevišķām personām ir tiesības iesniegt sūdzības un saņemt izskaidrojumus par šīm sistēmām veiktajiem lēmumiem.
Kādas prasības pastāv attiecībā uz pārredzamību MI sistēmās? Ģenerālo MI sistēmu un to pamatā esošo modeļu prasībām jāatbilst pārredzamības prasībām, ieskaitot atbilstību ES autortiesību likumam, treniņu datu kopsavilkumu atklāšanu, kā arī mākslīgo vai manipulētu attēlu, audio vai video saturu skaidru marķējumu, lai tos viegli identificētu.
Kādi pasākumi atbalsta inovācijas un MVU? Likums uzsver kontrolēto testēšanas un pārbaudes telpu izveidi MVU un jaunuzņēmumiem, ļaujot izstrādāt un trenēt inovatīvus MI risinājumus reālos apstākļos pirms to komercializācijas.
The source of the article is from the blog bitperfect.pe