Darba spēku prasmju uztvere un vērtība ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas vēsturē. Pašlaik mēs atrodamies citāda drīzā kārtas sākumā, jo mākslīgā intelekte (A.I.) turpina attīstīties. Lai gan pagātnē liela nozīme ir bijusi tehniskām un datu prasmēm, kļūst arvien skaidrāk, ka tā saucamās “mīkstās” prasmes, īpaši tās, kas saistītas ar cilvēku mijiedarbību, būs izturīgākās pret automatizāciju.
Šī atziņa aicina mūs pārskatīt mūsu pieeju darba spēku apmācībai, it īpaši kodēšanai un datu analīzei, kas pēdējos gados ir bijušas ļoti pieprasītas prasmes. A.I. parādīšanās mūs aicina pārdefinēt mūsu izpratni par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Mūsu spēja efektīvi komunicēt, izrādīt empatiju un kritiski domāt ir būtiska cilvēces sadarbībai, inovācijai un pielāgošanās spējai tūkstošiem gadu. Pārsteidzoši, bet šīs prasmes bieži tiek ignorētas mūsu ekonomikā un nepietiekami novērtētas izglītībā un apmācībā. Ir pienācis laiks šim mainīties.
Šodienas zināšanu ekonomikā daudzi studenti prioritizē tehniskās prasmes, jo tās tēlotās konkurētspējas dēļ darba tirgū. Šī pieeja ir pamatota, jo tehnoloģiju karjeras ir pierādījušas savu noturību un augstas algas. Rezultātā datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju grādu studijām interesējas aizvien vairāk studentu, savukārt humanitāro zinātņu nozares pieredz samazinājumu. Turklāt, kodēšanas skolu un tiešsaistes tehnisko programmu popularitāte ir pieaugusi kā laba iespēja cilvēkiem, kas vēlas gūt peļņu no lukratīvajām darba iespējām.
Tomēr radotā A.I. ar tās spēju veikt uzdevumus, piemēram, rakstīšanu, programmēšanu un tulkošanu, notiek pārskatīšana par konkrētu tehnisko prasmju vērtību. LinkedIn pētnieki ir identificējuši vairāk nekā 500 prasmes, kuras A.I. var ietekmēt, un aprēķina, ka 96 procenti esošo programmatūras inženiera prasmju beigu galā var tikt atveidotas ar A.I. Līdzīgi tiem būs jāsaskaras ar nozīmīgu A.I. ietekmi arī juridiski asociētiem un finanšu darbiniekiem.
Ņemot vērā plašo ietekmi, kāda ir sagaidāma no A.I., drīkst droši teikt, ka visas nozares tiks ietekmētas līdz kādam līmenim. Tāpēc ir svarīgi panākt līdzsvaru starp tehnisko ekspertīzi un cilvēku prasmēm, lai veiksmīgi darbotos automatizācijas laikmetā. Efektīva komunikācija, empatija un kritiskā domāšana paliek būtiskas. Vērtējot un prioritizējot šīs cilvēkcentrētās prasmes, mēs varam veidot darba nākotni, kas papildina un izmanto mākslīgā intelekta potenciālu, nevis to mazina.
Bieži uzdotie jautājumi
J: Kādas ir galvenās pārmaiņas notiekošas darba vidē?
A: Darba vidē notiekošās galvenās pārmaiņas ir saistītas ar “mīksto” prasmju, īpaši cilvēku mijiedarbības, pieaugošo nozīmi automatizācijas un mākslīgā intelekta (A.I.) laikmetā.
J: Kāpēc ir nepieciešams pārskatīt darba spēku apmācību?
A: A.I. parādīšanās liek pārdomāt tradicionālo prasmju izpratni, un ir nepieciešams pārskatīt darba spēku apmācību, īpaši tādās jomās kā kodēšana un datu analīze, lai pielāgotos darba spēku mainīgajām vajadzībām.
J: Kāpēc studenti ir prioritizējuši tehniskās prasmes?
A: Tehniskās prasmes tiek uzskatītas par konkurētspējīgām darba tirgū, noturīgām un augsti maksājošām, kas veicinājis studentu interesi tos iegūt.
J: Kāda ietekme būs radītā A.I. uz konkrētām tehniskām prasmēm?
A: Tiek prognozēts, ka radītā A.I. spēs atdarināt daudzas tehniskās prasmes, piemēram, rakstīšanu, programmēšanu un tulkošanu. Saskaņā ar LinkedIn pētniekiem, tiek aprēķināts, ka 96 procenti esošo programmatūras inženiera prasmju galu galā var tikt atdarināti ar A.I.
J: Kuras profesijas arī saskarsies ar A.I. ietekmi?
A: Ar A.I. ietekmi saskarsies arī juridiski asociēti un finanšu darbinieki.
Definīcijas
1. Mākslīgais intelekts (A.I.): Datoru sistēmu attīstība, kas spēj veikt uzdevumus, kas parasti prasa cilvēka intelektuālās spējas, piemēram, vizuālo uztveri, runas atpazīšanu, problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanu.
2. Mīkstās prasmes: Netehniskas prasmes, kas saistītas ar cilvēku mijiedarbību, komunikāciju, empātiju, kritisko domāšanu un sadarbību.
3. Kodēšana: Procesa rakstīšana datoriem, lai veiktu uzdevumus vai izpildītu programmas.
4. Datu analīze: Datu pārbaude, attīrīšana, transformācija un modelēšana, lai atklātu noderīgu informāciju, izdarītu secinājumus un atbalstītu lēmumu pieņemšanu.
Saistītie saites
– Vai “mīkstās” prasmes ir nākotnes karjeras nodrošinājums?
– Kā mīkstās prasmes kļūst par būtisku vērtību tehnoloģiju darbām piesaistē
– Kāpēc mīkstās prasmes ir svarīgas
The source of the article is from the blog zaman.co.at