Mūsdienu strauji attīstīgajā tehnoloģiju ainavā digitālā pēcdzīve ir kļuvusi par kontroversiālu un domādzīvu tēmu. Nesenais dokumentālais filma “Mūžīgais Tu” Sundansē rāda šajā jaunajā drosmīgajā pasaulē, rīksturojot digitālās pēcdzīves tehnoloģijas ietekmi uz cilvēkiem, kas cīnās ar sorgu.
Filma iepazīstina mūs ar Kristi Anđelu, Ņujorkas iedzīvotāju, kas izmanto projektu December, AI tērzēšanas programmu, lai sazinātos ar savas mīlas, Kameruna mirstīgo. Tomēr viņas pieredze kļūst satraucoša, kad Kameruns piemin, ka viņš “ir ellē” un spoks kāda ārstēšanas centrā. Redzot Anđelu redzamas satraukumā, viņa atzīst, ka nebija sagatavota uztrūcinošiem atklājumiem un dīvainiem sastapšanās.
Filmā ne tikai tādi lietotāji kā Kristi Anđelu, bet arī tiek intervēti dažādi ieinteresētie, tostarp tehnoloģiju izstrādātāji, psihologi un AI etiķisti. Viņu kopējais redzējums skar digitālās pēcdzīves tehnoloģijas potenciālos labumus un negatīvos aspektus. Ar AI programmām, piemēram, ChatGPT, un uzņēmumiem, piemēram, Microsoft un Amazon, kas iesniedza patentus digitālās pēcdzīves pakalpojumiem, ir svarīgi, lai mēs rūpīgi novērtētu šo tehnoloģiju, pirms tā plaši tiek pieņemta.
Kamēr kritiķi apgalvo, ka digitālās pēcdzīves tehnoloģijas var traucēt sorgas procesu, mudinot cilvēkus turēties pie pagātnes, tādā kā Joshua Barbeau savukārt atrošanu un izārstēšanos digitālajos kanālos, kas saistīti ar viņu mirušiem tuviniekiem. Barbeau apraksta savas sarunas ar viņa vēlāko meiteni Džesiku kā dāvanu, kas viegla slogu, ko viņš ilgu laiku nesis.
Tomēr filma uzsver, ka digitālās pēcdzīves tehnoloģija rada etiskas bažas un jautājumus par tehnoloģijas ielaušanos cilvēces pieredzē. Digitālās pētniecības pētnieks Kārlijs Eman pieminētajam, digitālo pēcdzīvi emphazējot, ir nepieciešamas stingras pārbaudes un regulējums, lai novērstu izmantošanas prakšu izpausmes digitālās pēcdzīves nozarē.
Filma arī iepazīstina ar uzņēmējiem, piemēram, Mark Sagāru no Soul Machines un Džastinu Harrisonu no YOV, kuriem ir dažādas motivācijas, kas virza viņu darbību digitālās pēcdzīves biznesā. Piemēram, Sagars ir izveidojis digitālu bērna avatāru, savukārt Harisona uzņēmums ieraksta sarunas, lai atdarinātu sarunu modelēšanu pēc personas aiziešanas. Viņu darbība rada etiskus jautājumus par digitālās pēcdzīves tehnoloģijas patieso mērķi.
Secinājumā “Mūžīgais Tu” atklāj aizraujošo un apjukšo digitālās pēcdzīves tehnoloģijas pasauli. Tas aicina mūs pārdomāt tehnoloģijas robežas un tās ietekmi uz cilvēku sorgu un atveseļošanās procesiem. Kamēr sabiedrība saskaras ar tehnoloģijas ietekmes palielināšanos, ir svarīgi navigēt šajā neizpētītajā teritorijā atbildīgi un etiski, nodrošinot, ka digitālās pēcdzīves tehnoloģijas potenciālie labumi pārsniedz potenciālos riskus.
Bieži uzdotie jautājumi (BUJ) par digitālo pēcdzīves tehnoloģiju:
1. Kas ir digitālā pēcdzīves tehnoloģija?
Digitālā pēcdzīves tehnoloģija attiecas uz mākslīgā intelekta (AI) programmām, tērzēšanas robotiem vai citiem digitāliem platformām, kas ļauj sazināties un sazināties ar mirušajiem tuviniekiem.
2. Par ko ir dokumentālais filma “Mūžīgais Tu”?
“Mūžīgais Tu” ir dokumentālais filma, kas pēta digitālās pēcdzīves tehnoloģijas jēdzienu un tās ietekmi uz cilvēkiem, kuriem ir jātiek galā ar sorgu. Tā iepazīstina ar personiskajām pieredzēm, intervē tehnoloģiju izstrādātājus, psihologus un AI etiķistus, lai saskaidrotu ar to saistītās priekšrocības un etisko bažu.
3. Kas ir projekts “Decembris”?
Projekts “Decembris” ir dokumentālajā filmai minēts AI tērzēšanas robotu programma, kas ļauj cilvēkiem sazināties ar mirušajiem tuviniekiem.
4. Kādas ir dažas potenciālās digitālās pēcdzīves tehnoloģijas priekšrocības?
Daži digitālās pēcdzīves tehnoloģijas atbalstītāji uzskata, ka tā var sniegt mieru un atveseļošanos, ļaujot cilvēkiem sazināties un sarunāties ar mirušajiem tuviniekiem.
5. Kādas ir etiskās bažas, ko rada digitālās pēcdzīves tehnoloģija?
Filma izvirza jautājumus par tehnoloģijas ielaušanos cilvēku pieredzē un iespējamām ļaunprātīgām praksēm digitālās pēcdzīves nozarē. Tā uzsvēra nepieciešamību pēc stingrām pārbaudēm un regulējuma, lai nodrošinātu šīs tehnoloģijas etisko izmantošanu.
6. Kas ir daži no galvenajiem ieinteresētajiem, ar kuriem tiek veiktas intervijas dokumentālajā filmā?
Filma piedāvā intervijas ar tehnoloģiju izstrādātājiem, piemēram, Soul Machines Marku Sagāru un YOV Justīnu Harrisonu, psihologiem un AI etiķistiem, kuri sniedz ieskatu digitālās pēcdzīves tehnoloģijas potenciālajās priekšrocībās un negatīvajos aspektos.
7. Vai ir kādi uzņēmumi vai AI programmas, kas nodarbojas ar digitālo pēcdzīves pakalpojumiem?
Uzņēmumi kā Microsoft un Amazon ir iesnieguši patentus digitālās pēcdzīves pakalpojumiem, un AI programmas, piemēram, ChatGPT, tiek izstrādātas šim nolūkam.
8. Kas ir dokumentālās filmas galvenā vēsts?
Dokumentālā filma aicina skatītājus kritiski izvērtēt digitālās pēcdzīves tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku sorgu un atveseļošanās procesiem. Tā uzsvēra atbildīgu un etisko šīs tehnoloģijas izmantošanu, jo tā kļūst arvien vairāk ieinteresējoša.
9. Kā sabiedrībai būtu jānavigē digitālās pēcdzīves tehnoloģijas izmantošanā?
Svarīgi, lai sabiedrība rūpētos par atbildīgu navigāciju šajā neizpētītajā teritorijā, ņemot vērā digitālās pēcdzīves tehnoloģijas potenciālās priekšrocības un iespējamās grūtības. Tas ietver etiskas izmantošanas veicināšanu, regulējumu izveidi un apdomu par tehnoloģijas ietekmi uz sorgas procesiem.
Definīcijas:
– Digitālā pēcdzīve: Mākslīgā intelekta (AI) programmu vai tērzēšanas robotu izmantošana, lai sazinātos ar mirušajiem tuviniekiem.
– AI tērzēšanas roboti: Mākslīgā intelekta programma, kas paredzēta, lai simulētu sarunas ar cilvēkiem.
– AI etiķisti: Eksperti, kas pēta un novērtē mākslīgā intelekta un tā izmantošanas dažādās nozarēs radīto etisko jautājumu.
– Patentu: Juridiskās tiesības, kas piešķirtas izgudrotājam vai organizācijai izgudrojumam, kas šajā gadījumā attiecas uz digitālās pēcdzīves pakalpojumiem.
– Iegrāvums: Lielāka iesaistīšanās un interaktīvu pieredžu radīšana.
Ieteiktās saistītās saites:
– Soul Machines (oficiāl
The source of the article is from the blog yanoticias.es