Rātniekošās progresēšanas mākslīgā intelekta (AI) un izstrādājošāās AI (GenAI) sniedz iespēju radikāli mainīt dažādus sektorus un ekonomikas visā pasaulē. Nesenais Starptautiskā Monetārā fonda (SMF) ziņojums aplūko šo tehnoloģiju dubulto ietekmi – gan potenciālu paaugstināt produktivitāti, palielināt globālo izaugsmi un ienākumus, gan aizstāt darba vietas un pastiprināt nevienlīdzību.
SMF analīze atklāj, ka gandrīz 40% no pasaules nodarbinātības būs pakļauta GenAI ietekmei, un šis procents pieaugs līdz 60% attīstītajām ekonomikām, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropai. Šī pakļautība var palielināt ienākumu nevienlīdzību, vienlaikus turpinot pieaugt bagātības nevienlīdzībai. Uzņēmumi gūst labumu no AI saistītas produktivitātes pieauguma, bet darbinieku algu līmenis var samazināties tiem, kuru uzdevumus aizstāj GenAI rīki.
Tomēr pētījums arī norāda, ka aptuveni puse no darba vietām, kurās ietekmē AI un GenAI, var piedzīvot palielinātu produktivitāti. Diemžēl otra puse var piedzīvot darba pieprasījuma samazināšanos, samazinātas algas un ierobežotu pieņemšanu, jo tradicionāli cilvēku veiktie uzdevumi tiek automatizēti. Tas var novest pie dažu darba lomu pilnīgas iznīcināšanas.
Kamēr SMF pētījums atzīst darba vietu aizstāšanas iespēju dēļ AI, tas uzsver, ka AI uzlabo cilvēku darbu daudzās situācijās. Produktivitātes pieaugums, ko sniedz AI, var novest pie ienākumu līmeņa paaugstināšanās lielākajai daļai strādājošo. Šajā attīstības ainā, regulējošie ietvari attīstītajās ekonomikās un labāk attīstītajās jaunattīstības tirgos ir jāmodernizē, lai atbalstītu darbaspēka pārdali un aizsargātu tiem cilvēkiem, kuri cieš no šīm tehnoloģijām.
AI ietekme uz darba tirgu neattiecas tikai uz rutīnas uzdevumiem, kas tradicionāli tiek ietekmēti ar automatizēšanu, bet arī uz augsti kvalificētām darba vietām. SMF brīdina, ka attīstītās ekonomikas saskaras ar lielākiem riskiem no AI, bet tām ir arī vairāk iespēju izmantot tā priekšrocības salīdzinājumā ar jaunattīstības tirgiem un attīstības valstīm.
Pēdējos gados Pasaules Ekonomikas Forums (WEF) ir uzsvēris, ka ar GenAI rīku iegūstot popularitāti, tie var radīt traucējumus darba tirgos. Līdz 2025. gadam tie ir prognozēti iznīcināt 85 miljonus darba vietu visā pasaulē, bet vienlaikus GenAI var radīt 97 miljonus jaunu darba vietu dažādās jomās. Šīs darba vietas ietver AI izstrādātājus, inženierus un zinātniekus, kas strādā ar lieliem valodu modeļiem (LLM), uz kuriem GenAI rīki pamatojas.
Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc AI prasmēm, uzņēmumiem tiek prognozēta ātra pielāgošanās vadu un procesu pielāgošana. Attīstās specifiskas AI lomas, piemēram, “Lieli valodu modeļu vadītājs” un “Globālās zināšanu sistēmu arhitekts”. Etiķetiskās pārdomas AI lietošanā ir būtiskas, īpaši ņemot vērā potenciālo neobjektivitāti, diskrimināciju un datu privātuma riskus.
SMF ziņojums uzsver, ka darbinieki, kuri izmanto AI spējas, ir labākā stāvoklī redzēt savu produktivitāti un atalgojumu palielināšanos salīdzinājumā ar tiem, kuri nepielāgojas. Lai pārvarētu ar AI radīto digitālo plaisu, ir būtiski izglītot sabiedrību par efektīvu AI un GenAI rīku izmantošanu, padarot tos pieejamus un saprotamus visiem.
Neraugoties uz bažām par darba vietu aizvietošanu, nesenīgā IT personāla konsultācijas uzņēmuma Experis aptauja liecina, ka darba devēji visā pasaulē saglabā optimismu attiecībā uz AI un mašīnmācīšanos līdzīgām tehnoloģijām. Daudzas uzņēmējdarbības organizācijas aktīvi meklē jaunus darbiniekus vai uzlabo esošo talantu, lai gūtu labumu no šo tehnoloģiju potenciālajiem produktivitātes pieaugumiem.
AI un GenAI izaugsme nenoliedzami atnes tehnoloģisku revolūciju ar lielām sekām darba vietām un nevienlīdzībai. Rūpīgi pārkāpjot šo ainu, modernizējot regulatoros ietvarus un pievēršot prioritāti etiķetiskajām pārdomām, sabiedrības spēj gūt labumu no AI priekšrocībām, vienlaikus mazinot potenciālās negatīvās sekas.
The source of the article is from the blog lanoticiadigital.com.ar