Kevin TopolskyPasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) vadītāja ir izteikusi nopietnas bažas par globālajiem klimata mērķiem, norādot, ka progresi joprojām ir tālu no apmierinošiem. Jauni dati liecina, ka 2023. gads ir bijis karstākais reģistrētais gads, ar satraucošām tendencēm, kas turpinās 2024. gadā.
Viņa uzsvēra, ka tūlītēja un ambicioza rīcība ir būtiska, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību un mazinātu klimata riskus. Šodien pieņemtie lēmumi būtiski ietekmēs vai nu potenciālo sabrukumu, vai arī izrāvienus uz labāku nākotni. Ļoti svarīgi ir, ka progresi mākslīgā intelekta un satelīta tehnoloģijās pārveido laikapstākļu prognozēšanu neaizsargātajās reģionos, piemēram, Dienvidsudānā, uzlabojot to spēju reaģēt uz klimata draudiem.
Smagi laika apstākļu notikumi, tostarp postošas meža ugunsgrēki Latīņamerikā un katastrofālas plūdi Centrālajā Eiropā, uzsver steidzamo vajadzību pēc pārmaiņām. WMO vadītāja uzsvēra dabas un sociālo zinātņu transformējošo potenciālu, kā arī jauno tehnoloģiju lomu, lai cīnītos ar katastrofu ievainojamību un pielāgotos klimata izmaiņām.
Sagatavojoties globālajai sanāksmei ANO Ņujorkā, viņa atkārtoja, ka mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, digitālie dvīņi un virtuālā realitāte, var palīdzēt sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tomēr viņa brīdināja, ka tehnoloģija vien nepietiks; sadarbība starp valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu godīgu piekļuvi zinātnisko sasniegumu priekšrocībām.
Neskatoties uz drūmām prognozēm, kas norāda uz 66% iespēju pārsniegt 3°C pieaugumu šajā gadsimtā bez politikas izmaiņām, ir novēroti nozīmīgi siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumi. Ilgtermiņa risinājumi joprojām ir neatliekami, lai sakristu ar starptautiskajiem klimata līgumiem, cenšoties ierobežot sasilšanu līdz zem 1.5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni.
Steidzīga aicinājums uz klimata rīcību ierakstu karstuma apstākļos: visaptveroša pārskats
Ekstremālo laika apstākļu biežuma palielināšanās ir skaidrs aicinājums uz steidzīgu klimata rīcību. Papildus ieraksta siltumam, ko 2023. gads ir nesis, ir būtiski saprast, kādas daudzvirzienu sekas tas rada videi, sabiedrībai un ekonomikai visā pasaulē.
Kritiskie jautājumi par klimata krīzi
1. Kādi ir galvenie šī bezprecedenta siltuma pieauguma cēloņi?
– Galvenie faktori ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas no cilvēku darbības, mežu izciršana un palielināta enerģijas patēriņa dēļ urbanizācijas. Šī gada rekordsiltuma situāciju pastiprina spēcīgs El Niño notikums.
2. Kā šie temperatūras pieaugumi ietekmē globālo veselību?
– Augstākas temperatūras var radīt ar karstumu saistītas slimības, elpceļu problēmas, kas rodas slikta gaisa kvalitātes dēļ, un palielinātu slimību izplatību, piemēram, moskītu. Nepietiekamu grupu populācijas, īpaši attīstības valstīs, var saskarties ar nopietnām veselības komplikācijām.
3. Kādu lomu klimata pārmaiņas spēlē bioloģiskās daudzveidības zudumā?
– Klimata pārmaiņas izjauc ekosistēmas, izraisot dzīvotņu zudumu, izmaiņas migrācijas modeļos un palielinātu sugu izmiršanu. Jauns ziņojums no Starpvaldību zinātnes un politikas platformas par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem norāda, ka klimata pārmaiņas apdraud gandrīz vienu miljonu sugu ar izmiršanu.
Galvenie izaicinājumi un strīdi
– Politiska apņēmība un politikas īstenošana: Neskatoties uz starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes nolīgumu, valstis cīnās, lai sasniegtu savus mērķus ekonomisko interešu un politiskās pretestības dēļ, uzsverot spriedzi starp vides mērķiem un attīstības programmām.
– Tehnoloģiskā atkarība pret dabīgiem risinājumiem: Lai gan tehnoloģiskie jauninājumi, piemēram, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, piedāvā risinājumus, pastāv strīds par to, vai mums būtu jādod prioritāte dabiskajiem risinājumiem, piemēram, mežu atsāknēšanai un mitrāju atjaunošanai, kas var nodrošināt oglekļa krājumus un vienlaikus uzlabot bioloģisko daudzveidību.
Klimata rīcības pieeju priekšrocības un trūkumi
– Priekšrocības:
– Atjaunojamo energoresursu izmantošana samazina atkarību no fosilā kurināmā, veicina enerģijas neatkarību un var veicināt darba vietu radīšanu jaunos sektoros.
– Tehnoloģiskie sasniegumi var novest pie efektīvākām reakcijām uz klimata katastrofām un uzlabot prognozēšanas metodes.
– Trūkumi:
– Pāreja uz zaļajām tehnoloģijām prasa nozīmīgas sākotnējās investīcijas, kas var būt izaicinājums zemu ienākumu valstīm.
– Sabiedrības pretestība jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem vai dzīvesveida izmaiņām var kavēt procesu, kā to liecina pastāvīgās debates par elektrisko transportlīdzekļu un ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses pieņemšanu.
Globālā sadarbība un ceļš uz priekšu
Kamēr pasaule saskaras ar bezprecedenta vides krīzi, sadarbība starp valstīm ir būtiska. Globālas samits, piemēram, gaidāmā ANO konference, kalpo kā platforma valstīm dalīties ar progresu, saskaņot klimata politiku un apņemšanos uz rīcību vērstām stratēģijām. Tomēr šo tikšanu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no politiskās gribas un dalībvalstu atbildības.
Noslēgumā steidzamo klimata rīcību nevar pārvērtēt. Klimata mērķu sasniegšana prasa ilgtspējīgu pieeju, kas integrē tehnoloģijas, politikas inovācijas un kopienu iesaisti, lai mazinātu smagas klimata izmaiņu sekas. Lai iegūtu vairāk ieskata par šo steidzamo jautājumu, apmeklējiet organizācijas, kas veltītas klimata rīcības centieniem, vietnē WMO un UN.
