Roman RemberPārdrošs konference, nosaukta “AI publiskajā administrācijā: rīcības un iespējas rītdienas publiskajam sektoram”, norisināsies 24. septembrī, otrdien, Villa Umbra. To organizē Umbrijas publiskās administrācijas skola, un šī pasākuma mērķis ir izpētīt sarežģītās tiesiskās, administratīvās un ētiskās sekas, integrējot mākslīgo intelektu (AI) publiskajos pakalpojumos.
Konference sniegs visaptverošu analīzi par dažādām AI radītajām izaicinājumiem un iespējām, īpaši koncentrējoties uz drošības jautājumiem, regulatīvajām struktūrām un sociālajiem efektiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sākotnējām praktiskajām AI lietojumprogrammām publisko pakalpojumu pārvaldībā. Kiberdrošības un AI eksperti koordinēs dienu, kuras laikā notiks divas tematiskas paneļdiskusijas.
Rīta sesija sāksies ar institucionālajiem sveicieniem no Paolo Zangrillo, publiskās administrācijas ministra, un Marco Magarini Montenero, skolas direktora. Pēc šīm ievadcienām pirmais panels izpētīs stratēģiskos aspektus, saistībā ar AI publiskajā administrācijā. Starp ievērojamajiem runātājiem būs Mario Nobile no Digitālās Itālijas aģentūras un Anna Corrado no Administratīvās tiesiskuma tribunal.
Pēcpusdienā otrais panels koncentrēsies uz tehnoloģiskajiem, ētiskajiem un tiesiskajiem aspektiem, kas saistīti ar AI. Cienījamie runātāji ietvers izcilus cilvēkus no akadēmiskās vides un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Dienas laikā tiks demonstrētas arī esošās AI lietojumprogrammas, kuras jau tiek izmantotas publiskajā administrācijā.
Umbrijas skolas direktors uzsvēra svarīgumu veidot kultūras un zināšanu balstītu vidi, kas pieņem jaunas tehnoloģijas iedzīvotāju labā.
AI loma publiskajā administrācijā: efektivitātes un iedzīvotāju iesaistes uzlabošana
Kamēr mākslīgā intelekta (AI) integrācija publiskajā administrācijā turpina attīstīties, ir būtiski saprast ne tikai tā potenciālās priekšrocības, bet arī pamata izaicinājumus un ētiskos apsvērumus. AI piedāvā iespējas pārveidot to, kā tiek sniegti publiskie pakalpojumi, padarot tos efektīvākus, atsaucīgākus un iekļaujošus.
Galvenie jautājumi, kas saistīti ar AI publiskajā administrācijā
1. Kuras konkrētās jomas publiskajā administrācijā AI var visvairāk ietekmēt?
AI var būtiski uzlabot dažādas jomas, piemēram, resursu sadali, administratīvās procedūras un prognožu analīzi publiskās politikas attīstībai. Tas var atvieglot viedpilsētu iniciatīvas, racionalizēt iepirkumu procesus un uzlabot publiskās veselības datu pārvaldību.
2. Kā var izveidot sabiedrības uzticēšanos AI tehnoloģijām?
Sabiedrības uzticēšanās izveidošana ietver caurspīdīgu komunikāciju par to, kā tiks izmantotas AI lietojumprogrammas, atbildības nodrošināšanu un iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Uzticību var arī uzlabot, demonstrējot AI ieviešanas sniegtos ieguvumus.
3. Kādi pasākumi ir nepieciešami, lai pasargātu iedzīvotāju datus?
Ir būtiski ieviest stingrus datu aizsardzības regulējumus. Organizācijām jāpieņem ētikas vadlīnijas, kas prioritizē datu privātumu un drošību, nodrošinot atbilstību esošajiem likumiem, piemēram, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR).
Izaicinājumi un strīdi
Lai gan AI integrācija publiskajā administrācijā piedāvā lielu potenciālu, tā rada arī vairākus izaicinājumus:
1. Aizspriedumi un diskriminācija: AI sistēmas var pastiprināt esošos aizspriedumus, ja tās netiek pienācīgi pārvaldītas, kā rezultātā noteiktām demogrāfiskām grupām tiek nodarīts netaisnas attieksme. Nepārtraukta uzraudzība un auditi ir nepieciešami, lai mazinātu šos riskus.
2. Darbu pārvietošana: Noteiktu uzdevumu automatizācija var novest pie darba vietu zaudēšanas publiskajā sektorā. Ir jāievieš apmācību un pārmācīšanas programmas, lai palīdzētu darbiniekiem pāriet uz lomi, kas papildina AI tehnoloģijas.
3. Ētiskie un tiesiskie jautājumi: AI ieviešana rada ētiskus dilemmus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu jūtīgās jomās, piemēram, tiesībaizsardzībā un sociālajos pakalpojumos. Publiskās diskusijas un iekļaujoša politikas veidošana ir būtiskas šo jautājumu risināšanai.
AI priekšrocības un trūkumi publiskajā administrācijā
Priekšrocības:
– Paaugstināta efektivitāte: AI var automatizēt rutīnas uzdevumus, ļaujot publiskajiem darbiniekiem koncentrēties uz sarežģītām atbildībām.
– Datu balstīta lēmumu pieņemšana: Uzlabota analīze var novest pie informētākiem un efektīvākiem politikas lēmumiem.
– Uzlabota pakalpojumu sniegšana: AI piedziņotās lietojumprogrammas var sniegt personalizētus pakalpojumus iedzīvotājiem, uzlabojot kopējo iesaisti un apmierinātību.
Trūkumi:
– Ieviešanas izmaksas: Sākotnējā investīcija AI tehnoloģijās var būt augsta, radot izaicinājumus budžeta ierobežotām publiskajām administrācijām.
– Pretestība pārmaiņām: Iedibinātās prakses var izraisīt nevēlēšanos adoptēt jaunas tehnoloģijas starp publiskajiem darbiniekiem.
– Atkarība no tehnoloģijām: Pārmērīga atkarība no AI var samazināt cilvēka uzraudzību kritiskajos lēmumu pieņemšanas procesos.
Secinājumā, AI loma publiskajā administrācijā iznāk kā divgalvainais zobens, kas prasa rūpīgu pārdomāšanu par tā pārveidojošām spējām un ētiskajām sekām, kas saistītas ar tā izmantošanu. Interesenti ir jāiesaista pārdomātā dialogā un kopīgi jāsagatavo ietvari, kas prioritizē vienlīdzību, caurspīdīgumu un atbildību.
Lai tālāk izpētītu AI ietekmi uz pārvaldību, apsveriet iespēju apmeklēt OECD un Apvienotās Nācijas.
