Lidia PerskaVenezuelā, pielāgojoties apspiežošajai videi, mākslīgā intelekta attīstība ir nodrošinājusi iespējas kritiskām balsīm apiet valdības cenzūru. Pēc pretrunīgajām vēlēšanām 28. jūlijā, kuras saskārās ar plašu starptautisko neticību, ir palielinājušās inovācijas, ko žurnālisti īsteno pret Nikolasa Madūro režīmu.
Mediju profesionāļu komanda ir ieviesusi divus virtuālos prezentatorus, pazīstamus kā La Chama un El Pana. Šie digitālie vadītāji ļauj izplatīt ziņas par jūtīgiem tematiem bez bailēm no valdības atriebības, jo tie nav reāli indivīdi un, tādējādi, nav valsts amatpersonu rīcībā. Žurnālistu risks ir ievērojami pieaudzis, ziņojot, ka simtiem ir aizturēti pieaugošas civilo nemieru laikā.
Iniciatīva, ko sauc par “Operación Retuit,” ir kolektīvs pūliens starp dažādiem neatkarīgiem mediju līdzekļiem Venezuelā. Aptuveni 100 žurnālisti sadarbojas, lai dalītos ar informāciju, kas citādi tiek apspiesta valsts saistītajos kanālos. Valdības rīcība ir apslāpējusi preses brīvību, ko pierāda kritisku mediju izsniegto apraides licenci atņemšana.
Valsts vardarbība un represijas pieaugot, sociālie mediji paliek vitāls rīks venecuēliešiem. Ierobežojumi platformās, piemēram, X, iepriekš pazīstamā kā Twitter, vēl vairāk apgrūtina informācijas plūsmu. Cilvēktiesību organizācijas turpina dokumentēt valsts vadītu vajāšanu apmērus, kas atspoguļo nopietnus pamattiesību pārkāpumus valstī.
Inovatīvas digitālās risinājums parādās cenzūras apstākļos Venezuelā
Saskaroties ar pieaugošo cenzūru un represijām Venezuelā, radoši digitālie risinājumi kļūst par vitāliem rīkiem brīvības izteiksmē un valdības uzraudzības apiešanai. Politiskajai situācijai pasliktinoties Nikolasa Madūro režīma laikā, dažādas tehnoloģiskās iniciatīvas ir guvušas popularitāti, parādot venecuēliešu cilvēku noturību un apņēmību dalīties ar nekontrolētu informāciju.
Kādas ir galvenās digitālās inovācijas, kas palīdz žurnālistikai Venezuelā?
Viens ievērojams jaunums ir decentralizētu platformu izmantošana ziņu izplatīšanai. Pieaugot ierobežojumiem galvenajās sociālo mediju un tradicionālajos ziņu kanālos, venecuēliešu žurnālisti ir sākuši izmantot peer-to-peer tīklus un šifrētas ziņojumapmaiņas pakalpojumus, lai dalītos ar ziņojumiem un atjauninājumiem. Tādi rīki kā Signal un Telegram ir kļuvuši par būtiskiem instrumentiem, ļaujot žurnālistiem un viņu auditorijai sazināties reālajā laikā bez tūlītējas valdības iejaukšanās riska.
Kādas ir šiem digitālajiem risinājumiem samērojamās problēmas?
Neskatoties uz digitālo rīku priekšrocībām, paliek ievērojami izaicinājumi. Venecuēlas valdība ir parādījusi spēju ātri pielāgoties tehnoloģiskajām inovācijām, izmantojot sarežģītas uzraudzības metodes un kiberuzbrukumus, lai traucētu komunikāciju. Ziņojumi liecina, ka valsts sponsorēti hakeru grupas aktīvi mērķē uz neatkarīgiem mediju līdzekļiem, meklējot iespēju apdraudēt viņu digitālās drošības pasākumus. Turklāt interneta piekļuve ir smagi ierobežota dažās teritorijās, ierobežojot pilsoņu iespēju izmantot šos digitālos risinājumus.
Vai pastāv pretrunas ap šīm inovācijām?
Jā, pastāv pretrunas attiecībā uz digitālo rīku izmantošanu polarizētajā politiskajā ainavā. Daži kritiķi izsaka bažas, ka atkarība no digitālās anonimitātes var novest pie dezinformācijas un atbildības trūkuma starp avotiem. Lai gan informācijas vārti ir atvērti, atšķirt patiesību no mīta vidē, kas ir pilna ar propagandu, ir ievērojams izaicinājums ziņu patērētājiem.
Kādas ir šo digitālo risinājumu priekšrocības?
Priekšrocības ir daudzkārtīgas:
1. Drošība: Digitālie tēli, piemēram, La Chama un El Pana, sniedz aizsardzību žurnālistiem, likvidējot fiziskas sekas risku, vienlaikus nododot svarīgu informāciju.
2. Pieejamība: Tehnoloģijas, piemēram, blokķēdē balstītas platformas, ļauj drošu, nemainīgu ziņu koplietošanu. Tas nodrošina, ka pilsoņi saglabā piekļuvi dažādām ziņu avotiem.
3. Kopienas iesaistīšana: Neatkarīgi digitālie mediji veicina kopienas sajūtu pretinieku vidū, ļaujot kolektīvi reaģēt uz valdības rīcību un veicinot aktīvismu.
Kādi ir trūkumi?
Savukārt trūkumi ietver:
1. Vainojamība pret cenzūru: Pat decentralizētas platformas nav imūnas pret valdības iejaukšanos, kas var īstenot sarežģītas metodes piekļuves bloķēšanai vai lietotāju identificēšanai.
2. Digitālā atšķirība: Sociālekonomiskās barjeras nozīmē, ka ne visi venecuēlieši ir vienādi pieejami tehnoloģijai, kas nepieciešama šo risinājumu izmantošanai, tādējādi pastiprinot informācijas atšķirības.
3. Eho kambari: Iespēja izveidot slēgtus grupas un kanālus var veicināt eho kameras, kur tiek dalīts tikai līdzīgas viedokļi, un atšķirīgas balsis tiek marginalizētas.
Kamēr venecuēlieši turpina inovatīvām iniciatīvām, viņu cīņa izgaismo digitālo tiesību nozīmi plašākā cilvēktiesību kontekstā. Šī mediju evolūcija simbolizē cerību, noturību un ceļu uz stāstu atgūšanu valsts apspiešanas bojātajā ainavā.
Lai iegūtu papildu ieskatus par tehnoloģiju un žurnālistiku spiediena apstākļos, apmeklējiet Cilvēktiesību vērošanas organizācija un Amnesty International.
