Eiropas Savienība uzņemas vadošo lomu radot virtuālas Atlantijas okeāna replikas, lai iegūtu dziļāku izpratni par jūras ekosistēmām un prognozētu klimata pārmaiņu ietekmi. Šīs digitālās okeāna kopijas tagad palīdz zinātniekiem novērst dziļo jūras noslēpumus.
Jaunās mākslīgā intelekta superdatoru tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izveidotu un pilnveidotu modeļus, lietojumprogrammas un AI apmācības risinājumus, kā norādīts Padomes ziņojumā. Šāda inovatīva pieeja iezīmē nozīmīgu soli, izmantojot AI, lai risinātu vides izaicinājumus.
Nesenās regulatīvās izmaiņas oficiāli tiks publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēdējo dienu laikā un stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc tam. Šīs izmaiņas apliecina ES apņemšanos būt priekšplānā tehnoloģiju attīstībā, lai virzītu progresu un inovācijas dažādos nozares.
Izveidots 2018. gadā, EuroHPC konsorcija partneratteikuma mērķis ir pozicionēt Eiropu kā globālo līderi superdatoru jomā. Kopš izveidošanas EuroHPC ir koncentrējies uz Eiropas superdatoru infrastruktūras, kvantu datoru spēju un datu pārvaldības sistēmu uzlabošanu. Atbalstot AI ekosistēmu attīstību, veidojot AI rūpnīcas, EuroHPC turpina atvērt ceļu tehnoloģiskajam izaugsmē reģionā.
Iegādājies deviņus superdatorus visā Eiropā, EuroHPC ir simbols sadarbībai un izcilībai augstas veiktspējas skaitļošanas jomā. Nesenais politiskais vienošanās starp dalībvalstīm liecina par kopēju redzējumu par AI tehnoloģiju attīstību un digitālās inovācijas veicināšanu ES ietvaros.
[Autore Miriam Burgués]
Papildu informācija:
– Eiropas Savienība ir piešķīrusi aptuveni 2,7 miljardus eiro no sava Horizonts 2020 pētniecības un inovāciju programmas projektiem, kas saistīti ar okeāna saglabāšanu un ilgtspēju.
– Virtuālā kartēšanas tehnoloģija tiek izmantota arī, lai identificētu un sekotu jūras piesārņojumam, palīdzot iestādēm efektīvāk veikt pasākumus, lai risinātu okeāna plastmasas piesārņojumu, naftas noplūdumus un citus piesārņojuma veidus.
– Citi valstis un organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija un daži tehnoloģiju uzņēmumi, pēta līdzīgas virtuālās kartes iniciatīvas, lai uzlabotu okeānu saglabāšanas centienus visā pasaulē.
Svarīgie jautājumi:
1. Cik precīzas ir šīs virtuālās okeānu kopijas prognozējot klimata pārmaiņu ietekmi un izpratnes par jūras ekosistēmām?
2. Kādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu, ka virtuālajā kartēšanā iegūtie dati tiek efektīvi izmantoti okeāna saglabāšanas centienos?
3. Kā valstis var sadarboties globālā līmenī, lai izmantotu virtuālās kartes tehnoloģiju visaptverošiem okeāna saglabāšanas stratēģijām?
Iespējas un grūtības:
– Iespējas: Virtuālā kartēšana piedāvā detalizētāku un visaptverošāku skatu uz okeāna ekosistēmām, ļaujot veikt mērķētus saglabāšanas centienus un labāk informēt lēmumu pieņēmējus. Tas arī var veicināt reāla laika uzraudzību un reaģēšanu uz vides draudiem.
– Grūtības: Virtuālo kartes platformu uzturēšanas izmaksas un resursu intensitāte varētu būt šķērslis plašai izplatībai. Turklāt pārmērīga atkarība no tehnoloģijas var novest pie tiešā lauka pētījumu un cilvēku mijiedarbības samazināšanās ar jūras vidi.
Ja jums ir interese uzzināt vairāk par okeāna saglabāšanas iniciatīvām un virtuālās kartes tehnoloģijām, varat apmeklēt Eiropas Savienības oficiālo tīmekļa vietni šeit europa.eu.