Mākslīgā intelekta: klusā darbaspēka veidošana nākotnei

Lomā:

Mākslīgā intelekta loma ikdienas dzīvē bieži tiek novērtēta nepietiekami, taču tā kļūst arvien vairāk par dažādu nozaru pamatu, ieskaitot bankas un sociālos tīklus. Mākslīgi radīt saturu profesionālajos un sociālajos tīklos var šķist ērti, taču tas var kļūt bīstams, ja to izmanto piesardzīgi darba vietā. Negodprātīga mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantošana – piemēram, pārtādot tai konfidenciālus uzņēmuma datus ziņojumiem un prezentācijām – var izraisīt nopietnu datu pārkāpumu un potenciālus seku darbiniekiem un darba devējiem.

Mākslīgā Intelektā cilvēkresursu vadībā prasmīgi pārvietojas organizatoriskajās struktūrās, lai identificētu darbaspēka vajadzības vai liekojumus. Saskaņā ar Artūru Piechocku, juridisko konsultantu un tehnoloģiju tiesību meistari, mākslīgā intelekta analītika var uzlabot cilvēkresursu stratēģijas un novērtēt darba sniegumu. Tomēr Eiropas Savienības AI AKTS atšķir atļaujamās AI pielietojuma lietojumprogrammas riska līmeņos, nodrošinot pamattiesību un brīvību aizsardzību.

Noteiktas manipulatīvas AI tehnoloģijas ir stingri aizliegtas. Citas, radot lielu risku, prasa stingrus novērtējumus un izturīgas kiberdrošības pasākumus, lai samazinātu negatīvos efektus darbiniekiem. Minimāla riska AI sistēmas ir pakļautas ētiskiem kodeksiem, un bezriska sistēmas, piemēram, spama filtrs darbinieku atlasei, piedāvā vienkāršus labumus.

ZUS izmanto AI efektivitātei: ZUS, cīnoties ar datu apstrādes lielumu, ir izmantojis AI algoritmus, lai atrastu riskus un uzlabotu darbības precizitāti, galu galā samazinot nepieciešamību pēc papildu personāla.

Darbinieki mijiedarbojas ar AI darbā: Piechocki brīdina pret bezapdomīgu AI rīku, piemēram, ChatGPT, izmantošanu darba nolūkiem, jo tas var pārkāpt uzņēmuma noslēpumus un personīgo datu drošību. Vai AI tiek izmantots atbildīgi saskaņā ar likumdošanas un etiķetes struktūru vai slepeni personīgā ieguvuma nolūkiem, tas var ievērojami ietekmēt darba prakses. Kamēr darba devēji izmanto AI automatizācijas un optimizācijas nolūkiem, darbiniekiem ir jānodrošina, ka viņi nenonāk likumdošanas vai politikas robežu pārkāpumā, lietojot šādas tehnoloģijas.

Rodotie etiskie un privātuma jautājumi: Lai gan AI sistēmas turpina attīstīties, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir aizsargāt privātumu un ētiskos standartus. Šie jautājumi attiecas ne tikai uz datu pārkāpumiem, kas minēti rakstā, bet arī uz jautājumiem, piemēram, uzraudzību, dziļos fēkus, kas var radīt diskrimināciju. Jautājums par to, kā AI sistēmām vajadzētu būt regulētām, lai nodrošinātu, ka tās neiejaucas privātumā vai neradītu priekšnetības, ir būtisks.

Piemēram, sejas atpazīšanas tehnoloģija, lai noderētu drošības nolūkos, ir radījusi lielas bažas par privātumu un debates par pastāvīgas uzraudzības ētiku.

AI ietekme uz nodarbinātību: Vēl viens svarīgs jautājums attiecas uz AI ietekmi uz darba tirgu. Lai gan AI var optimizēt daudzus procesus un padarīt uzņēmumus efektīvākus, pastāv pamatotas bailes, ka tas var izraisīt būtisku darbaspēka pārvietošanos. Galvenais izaicinājums ir noteikt, kā sabiedrība varēs pārvarēt šīs izmaiņas, piemēram, pārkvalificējot darbaspēku un radot jaunus nodarbinātības veidus.

No otras puses, AI arī veido jaunas darba vietas sektoros, piemēram, AI attīstība, uzturēšana un uzraudzība, neraugoties uz to, ka tās parasti prasa specializētas prasmes.

Ekonomiskie un vides apsvērumi: AI skaitļošanas spēku pieprasa ievērojamu enerģiju, radot bažas par vides ietekmi. Svarīgi ir izskatīt jautājumus par to, kā plašsaziņas līdzekļu AI izmantošana mainīs enerģijas patēriņa paradumus un kādi soļi var tikt veikti, lai mazinātu vides ietekmi.

Priekšrocības: AI sniedz daudzas priekšrocības, piemēram, palielinātu efektivitāti, zemākas darbības izmaksas automatizācijas dēļ, uzlabotus datu analītikas un iespēju nepārtrauktai 24/7 darbībai. Piemēram, AI veselības aprūpē var apstrādāt lielus datu apjomus, lai palīdzētu agrīnās slimības atklāšanā un personalizētas ārstēšanas plānos.

Nopelni: No otras puses, AI nāk ar trūkumiem, piemēram, kļūdu iespējamību, trūkumu problēmu risināšanā un izaicinājumiem radīt AI sistēmas, kas spēj saprast kontekstu tik efektīvi kā cilvēki. Ir arī risks pārāk lielai atkarībai no AI, kas var novest pie kritiskās domāšanas prasmju samazināšanās darbaspēkā.

Lai iegūtu papildinformāciju par plašāku mākslīgā intelekta tēmu, varat apmeklēt šādus oficiālos domēna saites:

IBM Watson
DeepMind
OpenAI

Šīs saites ved uz organizācijām, kas aktīvi attīsta un pēta AI tehnoloģijas un ir šī lauka priekšgalā, sniedzot ieskatu pašreizējās stāvoklī tēriņdatora prasīgas pielietojuma un nākotnes AI pētījumu un izstrādes virzieniem.

Privacy policy
Contact