Eiropas Savienība tiek gatavota ieviest nozīmīgu likumprojektu par intelektuālā īpašuma tiesību likumu jūnijā, kas izklāsta potenciālos globālos standartus attiecībā uz ar mākslīgo intelektu saistīto tehnoloģiju piemērošanu biznesā un ikdienas dzīvē.
Pēdējos mēnešos ir pieaugušas bažas par ģenerējošu mākslīgo intelektuālo sistēmu izplatību, piemēram, tādām kā ChatGPT atbalstīts no Microsoft un Google platformām, pastiprinot bailes par dezinformāciju, viltus ziņām un autortiesību pārkāpumiem.
Pirms diviem mēnešiem ES likumdevēji atbalstīja un pārskatīja Eiropas Komisijas 2021. gadā uzsākto AI regulējumu. Eiropas Savienības AI likums noteik stingrus pārredzamības prasības augsta riska AI sistēmām un ir māņāts pret parastām AI modeļiem. Tas ierobežo valdības reāllaika biometriskās uzraudzības izmantošanu publiskās vietās noteiktos krimināllietu gadījumos, terorisma novēršanā un meklēšanas procesos saistībā ar smagākajiem noziegumiem.
Beļģijas Digitalizācijas ministrs Matjē Mišēls ir paudis, ka šis nozīmīgais likums risina globālas tehnoloģiskās problēmas un veicina iespējas sabiedrībai un ekonomikai.
Patrīks van Eecke no advokātu biroja Cooley uzskata, ka ES AI likumam būs ietekme, kas paplašināsies tālāk par ES 27 dalībvalstīm. NESA uzņēmumiem, kuri izmanto ES klientu datus savos AI platformās būs jānodrošina atbilstība, iespējams, ietekmējot citas valstis pieņemt līdzīgus noteikumus, līdzīgi kā ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) gadījumā.
Saskaņā ar ES AI likumu, AI rīki tiks klasificēti pēc uztvertā riska līmeņa: minimāls, ierobežots, augsts un nepieņemams. Augsta riska AI lietojumi, piemēram, biometriskā uzraudzība un rīki, kas var izplatīt dezinformāciju vai diskriminējošu valodu, netiks tieši aizliegti, bet prasīs augstu darbības pārredzamību. Piemēram, uzņēmumi, kas stāv aiz ģenerējošiem rīkiem kā ChatGPT vai attēla ģenerators Midjourney, būs jāatklāj jebkura autortiesībām aizsargātā zināšanu bāze, ko izmanto savu sistēmu izstrādē.
Sods par dažādām pārkāpšanām var būt no 7,5 miljoniem eiro (aptuveni 8,2 miljoni ASV dolāru) jeb 1,5% no uzņēmuma apgrozījuma līdz 35 miljoniem eiro vai līdz 7% no globālā apgrozījuma.
Svarīgas jautājums un atbildes:
1. Kādas ir būtiskākās ES AI likuma noteiktās prasības?
AI likums nosaka stingras pārredzamības prasības augsta riska AI sistēmām, būdams mānīgs attiecībā pret parastiem AI modeļiem. Tas ierobežo ģenerālās biometriskās uzraudzības darbību valdībai noteiktos gadījumos un klasificē AI rīkus pēc to uztvertajiem riska līmeņiem: minimāls, ierobežots, augsts un nepieņemams.
2. Kā AI likums ietekmēs uzņēmumus ārpus Eiropas Savienības?
Tāpat kā GDPR sekas, uzņēmumi ārpus ES, kuri izmanto datus no ES klientiem savās AI platformās, būs jānodrošina, lai atbilstu AI likumam, iespējams, nosakot globālu regulatīvu priekšstatu attiecībā uz AI tehnoloģijām.
3. Kādus sodus AI likums ierosina?
AI likums norāda naudas sodus par neatbilstību, kuri var svārstīties no 7,5 miljoniem eiro vai 1,5% no uzņēmuma apgrozījuma, līdz 35 miljoniem eiro vai līdz 7% no globālā apgrozījuma, atkarībā no pārkāpuma nopietnības.
Svarīgie izaicinājumi un kontroverses:
– Nodrošināt globālu atbilstību var būt sarežģīti, ņemot vērā, ka ne-ES uzņēmumiem būs jānavigē un jāsaskaņo ar šiem noteikumiem, vienlaikus līdzsvarojot savas vietējās juridiskās saistības.
– Atšķirības starp AI kategorijām un tas, kas nosaka ‘augsta riska’, var izraisīt nesaskaņas un iespējams novest pie interpretāciju atšķirībām.
– Likumam var rasties bažas par inovācijas apspiešanu, jo uzņēmumiem var būt nepieciešams novirzīt nozīmīgus resursus, lai nodrošinātu atbilstību, nevis fokusētos uz attīstību.
– Sodišanas noteikšana un īstenošana var būt sarežģīta, īpaši ņemot vērā pārkāpumu novērtējuma un piemērojamo apgrozījuma procentuālo daudzumu sarežģītās juridiskās interpretācijas dēļ.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– AI likums veicina patērētāju aizsardzību, izvietojot pārredzamības standartus AI sistēmām, kas var tieši ietekmēt dzīvi un drošību.
– Tas var radīt zelta standartu AI regulējumā un veicināt uzticību publikā pret AI tehnoloģijām.
– Ierobežojot AI lietojumu, tas var novērst ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, iekļaujošu uzraudzību un diskrimināciju.
Trūkumi:
– Tas var radīt ievērojamus izdevumus uzņēmumiem, kuriem nepieciešams nodrošināt atbilstību, iespējams, piedzenot inovācijas un ekonomisko konkurētspēju.
– Var rasties tiesiskā neviegl