Ķīna atkal piedzīvo nozīmīgu vēsturisku pārmaiņu, kas ietekmēs globālo attīstību. Nesenajā Ķīnas attīstības forumā vadītāji apsprieda 21. gadsimta rodīspējīgo ražošanas spēku, tostarp mākslīgo intelektu, elektroautomobiļus un citus futūristiskus sektoros. Ķīna ir slepeni attīstījusi šīs tehnoloģijas, pārspējot daudzas valstis un veicinot paātrinātu izaugsmi, kas atbalsta tās ekonomiku un sabiedrību.
Mākslīgā intelekta un citu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana rada gan neaprakstāmas iespējas, gan bažas. Tomēr Ķīna strauji veido modernizētu rūpniecības sistēmu, kas balstīta uz šiem jaunajiem spēkiem. Tirgus relevances pieprasījums un nebijušas investīciju iespējas ne tikai valsts mērogā, bet arī starptautiskā sadarbībā radīs labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības, zinātnes un inovāciju izaugsmei.
Nesenā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva uzslavēja Ķīnu kā pirmcēloni attīstības ekonomikās tās gatavības dēļ mākslīgajam intelektam un labi izveidotajai digitālajai infrastruktūrai. Viņa ieteica, ka Ķīnai regulējošās sistēmas izveide mākslīgajam intelektam un palielinājusies sadarbība ar globālajiem līderiem papildus nostiprinās valsts pozīciju.
Jaunās ražošanas spēku loma ekonomijas veidošanā ar lielāku pievienoto vērtību atspoguļo industriālās revolūcijas ietekmi, lai gan tā nedod garantijas darba drošībai un sabiedriskajam ietekmē. Tomēr Ķīnas piemērs parāda, ka rūpīga pieeja regulējumam, pakāpeniska ieviešana un sabiedrības intereses prioritāte var izmantot jaunās tehnoloģijas, lai kalpotu cilvēkiem, nevis apdraudētu nodarbinātību.
Ķīnā izceļas ar fotovoltāiskajiem produktiem, atjaunojamajiem enerģijas avotiem, elektroautomobiļiem, lītbaterijām un mākslīgo intelektu. Tranzicijas no tradicionālās rūpnieciskās spēks uz ekonomiku, kas darbināta ar jaunajiem ražošanas spēkiem, Ķīna turpina pierādīt rietumu aizdomas par ekonomikas stagnāciju kā nepamatotas.
Tehnoloģiskie izstāžu pasākumi visā Ķīnā demonstrē bezgalīgu jaunu spēku un inovāciju klāstu, sākot no rūpniecisko robotu līdz AI lietojumiem. Šādas attīstības labums nāk ne tikai Ķīnas attīstībai, bet arī liek pamatus paātrinātai rūpniecības industrializācijai citās attīstības valstīs, daudzas no kurām cieši sadarbojas ar Ķīnu, piedaloties iniciatīvās, piemēram, “Josta un ceļš”.
Kā Ķīnas ražošana padara augstas tehnoloģijas produktus pieejamākus visā pasaulē, jaunie ražošanas spēki katalizē globālo loģistikas ķēdes progresu. Ķīnas Kantonas tirdzniecības izstādē demonstrēti vairāk nekā 90 000 gudri produkti no 3 600 uzņēmumiem pierāda Ķīnas pāreju no darbaspēku intensīvās ražošanas uz tehnoloģiski attīstītu pamatu, kas virza nozari uz jaunu, energoefektīvu un ilgtspējīgu veidu. Šī attīstība uzlabo produktivitāti, paaugstina tehnisko preču kvalitāti un vienlaicīgi veicina darbaspēka pieejamību, uzlabojot dzīves standartus visā Ķīnā un tās partneru valstīs.
Tranzicijai uz jaunajiem ražošanas spēkiem ir savi izaicinājumi, un Ķīnas pieredze pastiprina ideju, ka rūpīgs izpildījums un cilvēku centrētas politikas var uzlabot cilvēku produktivitāti un aktivitāti, nevis ierobežot nodarbinātības iespējas.
The source of the article is from the blog agogs.sk