Lidia PerskaKai-Fu Lee, izcils mākslīgā intelekta speciālists un bijušais Google Ķīnas vadītājs, nesen diskutēja par pašreizējo mākslīgā intelekta attīstības stāvokli forumā. Viņš atzīmēja, ka Ķīnas AI modeļi atpaliek no saviem amerikāņu kolēģiem aptuveni par sešiem līdz deviņiem mēnešiem, kamēr mazāk attīstīti modeļi atpaliek apmēram par piecpadsmit mēnešiem. Neskatoties uz šo trūkumu modeļu sarežģītībā, viņš uzsvēra, ka Ķīna tuvākajā nākotnē ir gaidāma straujāku AI lietojumu pieņemšanu nekā Amerikas Savienotās Valstis.
Lee, kurš ir riska kapitāla uzņēmuma Sinovation Ventures un uzsākuma 01.AI dibinātājs, dalījās pārdomās par būtisku mācību izmaksu samazinājumu mākslīgā intelekta sistēmām. Viņš prognozē, ka, lai pilnībā realizētu visaptverošu “super lietojumprogrammu” mākslīgā intelekta jomā, būs nepieciešami pieci līdz astoņi gadi.
Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību pēc pilnīgi jauniem ierīcēm, kas pārsniedz standarta viedtālruņu iespējas. Viņš aprakstīja ideālās ierīces kā tādas, kas vienmēr ir ieslēgtas un reaģē uz apkārtējo vidi, sagatavojot ceļu jauninājumiem, piemēram, nesen izlaistajai AI kaklarotai, kas paredzēta, lai nodrošinātu nemainīgu biedrošanos un mijiedarbību ar tās nēsātāju.
Ķīnas un Amerikas tehnoloģiju gigantu pastāvīgā AI sacensība kļūst arvien intensīvāka. Uzņēmumi, piemēram, Alibaba, Tencent un to amerikāņu kolēģi, aktīvi iegulda mākslīgā intelekta tehnoloģijās un rada inovatīvus modeļus, kas norāda uz kritisku posmu mākslīgā intelekta attīstībā. Šīs tehnoloģiskās rivalitātes iznākums joprojām ir neskaidrs, taču AI nepārprotami kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Mākslīgā intelekta attīstības ainava: Ķīna un ASV sacensība
Kamēr sacensība par mākslīgā intelekta (AI) dominanci uzsilst, gan Ķīna, gan Amerikas Savienotās Valstis pozicionē sevi, lai dominētu šajā transformējošajā tehnoloģijā. Šis raksts izpēta mazāk zināmus sacensības aspektus, galvenos izaicinājumus un sekas globālajai tehnoloģiju ekosistēmai.
Izšķirīgās jautājumi un atbildes
1. Kādas stratēģiskas valdības politikas virza AI attīstību Ķīnā un ASV?
ASV valdības ieguldījumi AI pētniecībā un attīstībā bieži tiek virzīti caur privātām uzņēmējdarbībām, ar iniciatīvām, piemēram, Nacionālo AI iniciatīvu likumu 2020. gadā, kas veicina sabiedrības un privātā sektora sadarbību. Savukārt Ķīnas valdība ir iekļāvusi AI savā nacionālajā stratēģijā, īpaši uzsverot AI nozīmi “Made in China 2025” plānā, kura mērķis ir dominēt galvenajās tehnoloģijās.
2. Kā talantu piesaiste ietekmē AI ainavu?
Abas valstis sacenšas, lai piesaistītu augstas klases talantus AI jomā. ASV tradicionāli ir bijusi talantu magnēts, taču pēdējās ģeopolitiskās spriedzes un vīzu ierobežojumi rada bažas par nākotnes talantu plūsmām. Savukārt Ķīna strauji palielina ieguldījumus iekšējā izglītībā un apmācības programmās, lai izaudzinātu vietējos AI ekspertus, cenšoties samazināt uzticēšanos ārējiem talantiem.
3. Kādas ētikas problēmas rodas no straujās AI izplatības?
Pieaugot attīstībai, ētiskie apsvērumi par datu privātumu, uzraudzību un algoritmisko aizspriedumību iegūst arvien lielāku nozīmi. ASV uzsver individuālās tiesības un ētiskos ietvarus, savukārt Ķīnas modelis bieži vien prioritizē sabiedrības priekšrocības pār personīgo privātumu. Šī atšķirība rada sarežģītu vidi starptautiskajiem AI standartiem.
AI sacensības priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
– Tehnoloģiskā inovācija: Konkursa vide veicina ātras inovācijas, kas noved pie pārliecinošiem sasniegumiem AI lietojumos, kas sniedz labumu dažādām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei, finansēm un transportam.
– Ekonomiskā izaugsme: Valstis, kas līderē AI jomā, ir gatavas būtiskām ekonomiskām priekšrocībām, ar iespējamiem produktivitātes uzlabojumiem un darba vietu radīšanu augsto tehnoloģiju nozarēs.
Trūkumi:
– Drošības bažas: Sacensība var novest pie paaugstinātām kibernoziegumu draudiem un ieroču sacensībām autonomo ieroču tehnoloģiju jomā, radot riskus globālajai stabilitātei.
– Resursu nevienlīdzība: Sacensība var padziļināt tehnoloģisko nevienlīdzību, kur valstis, kurām trūkst resursu, var kļūt vēl vairāk novārtā, paplašinot globālo digitālo plaisu.
Secinājums
Kā mākslīgā intelekta ainava turpina attīstīties, ASV-Ķīnas sacensības iznākums būs nozīmīgām sekām ne tikai šīm divām valstīm, bet visai pasaulei. Stratēģiskie lēmumi, kas tiks pieņemti tuvākajos gados, noteiks mākslīgā intelekta tehnoloģijas virzienu un tās ietekmi uz sabiedrību. Navigācija šajā sarežģītajā globālajā ekosistēmā prasīs rūpīgu ētisko principu apsvērumu, starptautisku sadarbību un iekļaujošas politikas, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi AI ieguvumiem.
Lai iegūtu papildu informāciju par šo tēmu, varat apmeklēt Brookings padziļinātām analīzēm par tehnoloģiju politika, vai apskatīt Baltā nama jaunākos ziņojumus par ASV valdības iniciatīvām mākslīgā intelekta jomā.
