Mākslīgā intelekta (AI) integrācija ikdienas dzīvē ir kļuvusi par intensīvas diskusijas tematu, ko pārrunā augsta līmeņa profesionāļi dažādās nozarēs. Cilvēki izmanto AI ikdienas lietojumprogrammās sākot no foto rediģēšanas, navigācijas līdz pat mājasdarbu palīdzībai. Tomēr tehnoloģijai pavada ne tikai priekšrocības, bet arī būtiskus riskus, īpaši tur, kur lēmumu pieņemšanu nodod algoritmiem vai kad tā izplatīšanās maldina ar dezinformāciju.
Incidents, kas pievērsa uzmanību AI potenciālajām sarežģītībām, ietvēra vadītāju un aktieri Kolleni Ulmen-Fernandesi, kura kļuva par manipulēto attēlu upuri. Ekspertu panelis, ieskaitot Ulmen-Fernandesi, sapulcējās, lai izskatītu, vai cilvēki joprojām kontrolē AI, vai ir nepieciešami stingrāki noteikumi, un Eiropas konkurences stāvokli AI jomā pret globālajiem spēlētājiem, piemēram, Ķīnu un ASV.
Nozīmīgākie AI pielietojumi nesen ir iekļauti ES likumdošanā. AI akts nosaka, kas ir atļauts un kas nav, mērķējot uz ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošanu un inovāciju veicināšanu. Piemēram, tas prasa apzīmēt AI ģenerētos attēlus un video, un aizliedz sociālo vērtēšanas sistēmu, kas uzrauga un novērtē indivīdus – metodes atgādinot tās, kas lieto Ķīnā.
Paneļdiskusijā, ko vadīja Gundula Geiginger, piedalījās dažādi runātāji. Tie ietvēra Vanessu Kannu, AI speciālisti un start-up NYONIC līdzdibinātāju; Ursulu Poznanski, grāmatas “Die Burg” autori par AI trilleri; Seppu Hochreiteru, mašīnmācīšanās institūta vadītāju; Volfgangu Leindeckeru no Microsoft Austria; un Otmaru Karasu, Eiropas Parlamenta Vice-prezidentu. Diskusijas tiks translētas 4Gamechangers festivālā un dažādās platformās, iesaistot plašu auditoriju šajā būtiskajā sarunā par AI nākotni un tās pārvaldību.
Mākslīgā intelekta (AI) sastopas ar augošu attīstību un integrāciju dažādās dzīves jomās. Kamēr raksts piemin pašreizējās kontroverses un likumdošanas centienus Eiropas Savienībā, ir vērts minēt vairākus plānākus aspektus, lai pilnībā saprastu AI ainavu.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem AI jomā ir: Kā nodrošināt etisko izmantošanu un novērst aizspriedumus AI sistēmās? Atbilde: Ētiskie pamatprincipi un skaidrība ir svarīgi. AI izstrādātājiem ir jāiekļauj etiskās pārdomas dizaina procesā, un paskaidrojama AI iniciatīva mērķē uz to, lai padarītu algoritmus pārredzamākus un saprotamākus lietotājiem.
Svarīgās izaicinājumi AI ietver: datu privātuma bažas, digitālo plaisu un potenciālo darba ņēmēju pārvietošanos. Tā kā AI sistēmām ir nepieciešami milzīgi dati, lai darbotos efektīvi, ir ievērojams risks privātuma jomā. Turklāt pastāv risks, ka tiks paplašināts plaisa starp tiem, kuriem ir piekļuve augstākās tehnoloģijas un tiem, kam tādas nav, pasliktinot sabiedrisko nevienlīdzību. AI arī rada risku darba tirgum, jo automatizācija apdraud darba ņēmējus noteiktās nozarēs.
Kontroverses ap AI: saistās ar tā potenciālu ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību, piemēram, novērošanā, deepfakes vai autonomos ieročos. Sekas no AI kļūdām arī izraisa debates, it īpaši, ja šīs kļūdas izraisa diskrimināciju vai kaitējumu.
AI priekšrocības: ietver uzlabotu efektivitāti, personalizētas pieredzes un spēju apstrādāt un analizēt masīvus datu kopumus, kas pārsniedz cilvēkam pieejamo spēju. Tas var novest pie progresiem veselības aprūpē, izglītībā un citās nozarēs.
AI trūkumi ietver bažas par cilvēciskā pieskāriena zaudēšanu lēmumu pieņemšanā, samazinātu privātumu un palielinātu ievainojamību pret kiberuzbrukumiem.
Tiem, kas vēlas iegūt plašāku izpratni par AI, ieteicams apmeklēt vadošo pētniecības iestāžu un organizāciju mājaslapas AI jomā:
– MIT
– Stenforda Universitāte
– DeepMind
– OpenAI
– Google AI
– IBM Watson
– Eiropas Savienība (par ES nostāju un regulējumu AI jomā)
Sadarbojoties ar šiem uzticamajiem avotiem, indivīdi var uzturēties informēti par jaunākajiem notikumiem, piemērojumiem un etiskajām pārdomām, kas saistītas ar Mākslīgās intelekta turpmāko attīstību.
The source of the article is from the blog guambia.com.uy