Izpētotāji ir izstrādājuši revolucionāru mākslīgā intelekta modeli, kas spēj prognozēt noziedzīgas aktivitātes, saskaņā ar Tech Xplore. To uzsāka Dienvidkorejas pētniecības institūts, kas koncentrējas uz elektroniku un telekomunikācijām; šis sarežģītais sistēma ir izstrādāta, lai analizētu video ierakstus un novērtētu reāllaika noziegumu riskus.
Nosaukts “Déjà Vu,” šī tehnoloģija mācās no esošajiem video datiem, uzvedības paraugiem un dažādām statistikām, lai veiktu savas prognozes. Tā izvērtē vairākus elementus un salīdzina sabiedrisko uzvedību ar zināmiem pārkāpējiem, lai identificētu potenciālās noziedzības karstās vietas.
Šis AI modelis izceļas ar spēju atšķirt dažādu veidu noziegumus. Testēšanas posmos tas demonstrēja iespaidīgu precizitāti, prognozējot daudzas noziegumus ar vairāk nekā 82% precizitāti. Turklāt sistēma var uzraudzīt konkrētas personas, proaktīvi strādājot, lai novērstu atkārtotus noziegumus.
Tomēr “Déjà Vu” izmanto strīdīgu metodi, ko sauc par “individuālo recidīvisma prognozēšanu,” kas ir tieši vērsta uz indivīdiem, kuri tiek uzskatīti par augsta riska, lai izdarītu nākotnes noziegumus. AI izsekos šo personu kustības, nodrošinot, ka tās ievēro atrašanās vietas ierobežojumus, piemēram, tos, kas ir mājas arestā vai agrīnās atbrīvošanas režīmā.
Uzraugot šos indivīdus, tehnoloģija var arī novērtēt viņu uzvedības paraugus, aprēķinot iespēju atgriezties pie noziedzīgām aktivitātēm. Pētniecības komanda plāno ieviest “Déjà Vu” kā drošības pasākumu augsta riska vietās, piemēram, lidostās un lielos publiskajos pasākumos. Komerciālā versija modeļa ir plānota iznākšanai līdz 2025. gada beigām.
AI Modelis prognozē noziegumu tendences reālā laikā: dziļāka izpēte “Déjà Vu”
Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī mākslīgā intelekta integrācija sabiedriskajā drošībā pieaug. Jaunizstrādātais AI modelis “Déjà Vu” sola revolūcionizēt, kā likumsargājošās iestādes paredz un reaģē uz noziegumiem, taču tas nāk ar virkni sarežģījumu un ētiskām diskusijām.
Kāda ir “Déjà Vu” AI modeļa pamatfunkcija?
Sistēma izmanto mašīnmācīšanās algoritmus, lai analizētu plašu datu punktu klāstu. Integrējot video novērošanu, noziegumu statistiku, sociālo mediju aktivitāti un demogrāfisko informāciju, “Déjà Vu” var izveidot prognozējošu analīzi par noziegumu tendencēm reālā laikā. Šī multidimensionālā pieeja palīdz likumsargājošajām aģentūrām efektīvāk sadalīt resursus un iejaukties pirms noziegumu izdarīšanas.
Galvenie jautājumi, kas attiecas uz AI ietekmi un ieviešanu:
1. **Cik precīzs ir “Déjà Vu” modelis?**
Lai gan modelis ir demonstrējis precizitātes pakāpi virs 82% izmēģinājumos, reālā pasaulē tā darbība var atšķirties, ņemot vērā dažādus ārējos faktorus, piemēram, mainīgas sabiedrības uzvedības un tiesiskās izmaiņas.
2. **Kādas ir ētiskās sekas attiecībā uz indivīdu izsekošanu?**
Nepārtraukta indivīdu uzraudzība, īpaši tiem, kuri atzīti par augsta riska, rada būtiskas pilsoņu brīvības bažas. Jautājumi par privātumu un iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu ir nozīmīgi, kas prasa stingru uzraudzību un skaidras vadlīnijas.
3. **Kā modelis pielāgosies mainīgajām noziegumu tendencēm?**
Svarīgs aspekts modeļa efektivitātes ir tās spēja mācīties no jauniem datiem. Periodiskas atjaunināšanas tās algoritmiem būs būtiskas, lai nodrošinātu, ka tas paliek aktuāls pārmaiņas noziegumu uzvedībā.
Galvenie izaicinājumi un pretrunas:
Neskatoties uz tās solīgajām īpašībām, “Déjà Vu” saskaras ar skepticizmu no civilo tiesību aizstāvjiem, kuri apgalvo, ka tas var saglabāt aizspriedumus noziedzības taisnīguma sistēmā. Ir bažas, ka paļaušanās uz prognozējošo policiju var nevienlīdzīgi mērķēt uz minoritāšu kopienām, radot pārmērīgu policijas klātbūtni un sabiedriskās uzticības zaudēšanu.
Mākslīgā intelekta noziegumu prognozēšanas modeļu priekšrocības:
– **Proaktīva novēršana:** Identificējot potenciālās noziegumu karstās vietas, likumsargājošās iestādes var iejaukties pirms noziegumu izdarīšanas, veicinot drošākas kopienas.
– **Efektīva resursu sadale:** Aģentūras var prioritizēt savas izvietošanas stratēģijas, pamatojoties uz prognozētām vajadzībām, optimizējot darbaspēka un finansiālos resursus.
– **Datu vadīta pieeja:** Milzīgu datu kopu izmantošana nodrošina informētu lēmumu pieņemšanu salīdzinājumā ar tradicionālajām policijas metodēm, kas balstās uz intuīciju vai pieredzi.
Trūkumi un riski:
– **Nepamatota netaisnīguma iespēja:** Pārmērīga paļaušanās uz algoritmu prognozēm var stigmatizēt indivīdus un kopienas, novedot pie nepareizas profilēšanas.
– **Interpretācijas prasmju trūkumi:** Nepieciešams pienācīgs apmācības process likumsargājošajā personālā, lai pareizi interpretētu AI ģenerētos ieskatus, jo nepareiza interpretācija var novest pie sliktas lēmumu pieņemšanas.
– **Tehnoloģiskie ierobežojumi:** Modeļa atkarība no datu kvalitātes un pieejamības nozīmē, ka datu neprecizitātes var izraisīt kļūdainas prognozes.
Noslēgumā, lai arī “Déjà Vu” AI modelis satur potenciālu pārveidot noziegumu novēršanas un iejaukšanās stratēģijas, tas arī raisa būtiskus jautājumus par ētiku, taisnīgumu un tehnoloģijas vietu sabiedriskajā drošībā. Nepārtraukta diskusija būs svarīga, lai noteiktu, kā šādi rīki var būt izdevīgi, neapdraudot individuālās tiesības.
Lai iegūtu papildu ieskatu par jaunajām tehnoloģijām likumsargāšanā, apmeklējiet Tech Xplore.
The source of the article is from the blog procarsrl.com.ar