Recent advancements in artificial intelligence (AI) have been leveraged extensively to create misleading content across the internet, particularly in Russian propaganda efforts. Šīs AI ģenerētās vielas rašanās ietver reālistiskas bildes un dziļās viltības par ievērojamiem politiskiem un militāriem figūrām, efektīvi izplūdinot robežu starp patiesību un maldināšanu.
Eksperti, piemēram, Tatiana Avdeeva no Digitālās drošības laboratorijas, uzsver sarežģītās tehnikas, kas tiek izmantotas šī satura radīšanā un izplatīšanā. Sākumā dziļās viltības izskatījās neapstrādātas; tomēr tās ir attīstījušās līdz punktam, kur tās ir gandrīz neatšķiramas no reālām bildēm. Šī augošā kvalitāte pastiprina dezinformācijas risku.
Šo kampaņu stratēģija bieži sākas ar pievilcīgu attēlu vai naratīvu radīšanu ap militāriem darbiniekiem. Kad šie ieraksti iegūst skatītāju iesaisti, tie iegūst popularitāti sociālo mediju platformās, piemēram, Instagram un Facebook, kur to algoritmi veicina populāru saturu. Tas atvieglo prokrievisku naratīvu diskrētu izplatīšanu.
Daudzas sociālo mediju organizācijas cīnās ar šādu maldinošu prakšu efektīvu identifikāciju. Lai arī tādas platformas kā Meta ir apzinājušās problēmu, tās atzīst, ka ir sarežģīti izsekot AI ģenerētiem materiāliem, kas skaidri nenorāda uz savu mākslīgo dabu.
Lai pretotos šīs dezinformācijas ietekmei, lietotājus iedrošina meklēt specifiskas pazīmes. Rādītāji, piemēram, dīvainas acis vai atšķirības pirkstu skaitā, var sniegt norādes, vai attēls ir mākslīgi radīts. Neskatoties uz sarežģījumiem, ko rada sarežģītas dziļās viltības, palielināta sabiedrības uzmanība digitālajam saturam var palīdzēt mazināt dezinformācijas iedarbību.
AI Technoloģijas veicina dezinformācijas kampaņas: dziļāka skatījums
Jaunākie sasniegumi mākslīgajā intelektā (AI) ir ne tikai uzlabojuši lietotāja pieredzi visās nozarēs, bet arī radījuši bezprecedenta pieaugumu dezinformācijas kampaņās. AI vadīti rīki un tehnikas pārveido dezinformācijas ainavu, ļaujot radīt un izplatīt saturu, kas rada būtiskus draudus demokrātijai, sabiedriskajai domai un sociālai saliedētībai.
Kādas ir galvenās tehnoloģijas, kas virza šīs dezinformācijas pūles?
Galvenās tehnoloģijas, kas veicina AI vadītu dezinformāciju, ietver dabiskās valodas apstrādi (NLP), attēlu sintēzes algoritmus un ģeneratīvās adversālās tīklus (GAN). NLP tiek izmantots, lai izstrādātu pārliecinoši maldinošus naratīvus, kamēr GAN var radīt hiper-reālistiskus attēlus un video. Šī kombinācija ļauj dezinformācijai tikt prezentētai emocionāli pievilcīgā un konteksta ziņā atbilstošā veidā, padarot auditoriju grūtāk atšķirt patiesību no fantāzijas.
Kādas ir galvenās grūtības cīņā pret AI ģenerētu dezinformāciju?
Liela grūtība slēpjas AI tehnoloģiju straujā attīstībā. Kamēr rīki kļūst arvien sarežģītāki, atšķirt īstu un viltotu saturu prasa arvien izsmalcinātākas atklāšanas tehnikas. Turklāt sociālo mediju platformas saskaras ar grūtībām sekot līdzi neaprakstāmiem saturu apjomiem, kas katru dienu tiek radīti un dalīti. Turklāt juridiskie un ētiskie jautājumi sarežģī AI ģenerētā satura regulāciju, bieži kavējot savlaicīgu iejaukšanos.
Kādas ir strīdas saistībā ar AI dezinformācijas jomā?
Viens no galvenajiem strīdiem ir saistīts ar līdzsvaru starp vārda brīvību un vajadzību ierobežot kaitīgu dezinformāciju. Diskusijas rodas par to, cik lielā mērā valdības un platformas būtu jākontrolē AI ģenerēts saturs, neierobežojot indivīdu tiesības. Turklāt pastāv bažas, ka centieni apkarot dezinformāciju var neapzināti apslāpēt likumīgu diskursu vai nomākt atšķirīgus viedokļus.
AI ģenerētā satura priekšrocības un trūkumi dezinformācijā:
AI tehnoloģiju priekšrocības ietver uzlabotu efektivitāti satura radīšanā un iespēju mērķēt uz specifiskām demogrāfijām, kas var ātri pastiprināt ziņas. Tas var izmantot sociālo mediju algoritmus, kas dod priekšroku iesaistīšanai, padarot dezinformāciju par ātrāku izplatīšanos nekā faktu zi reporting. Savukārt, tādas pašas tehnoloģijas apdraud informācijas integritāti. Tās rada “pēctiesību” vidi, kur auditorija var grūti uzticēties derīgiem informācijas avotiem, kas var graut sabiedrības uzticību institūcijām un medijiem.
Kā lietotāji var identificēt potenciāli maldinošu saturu?
Lai identificētu AI ģenerētu dezinformāciju, lietotājiem vajadzētu būt uzmanīgiem. Viņi var izmantot faktu pārbaudes vietnes, analizēt attēlu metadatus un rūpīgi izpētīt piedāvātā informācijas kontekstu. Arī dažādi AI vadīti rīki ir radīti, lai palīdzētu atklāt dziļās viltības un manipulētus medijus, kas var papildus palīdzēt lietotājiem atšķirt satura autentiskumu.
Secinājums
Tā kā AI tehnoloģijas turpina attīstīties, tāpat attīstās to potenciāls pamatīgi ietekmēt informācijas ainavu. Lai gan ir nozīmīgas grūtības un strīdi saistībā ar AI ģenerētu dezinformāciju, lietotāju apziņa un proaktīvas darbības, kopā ar atbildīgu rīcību no platformām un politiķiem, var veicināt patiesāku diskursu digitālajā laikmetā.
Lai iegūtu papildu izpratni par tēmu un izpētītu jaunākās attīstības, apmeklējiet Brookings Institution un Pew Research Center.
The source of the article is from the blog mgz.com.tw