2024. gada 6. septembrī Eiropas Savienība, sadarbojoties ar tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Izraēla un Moldova, parakstīja jaunu starptautisku nolīgumu. Šis līgums, ko sauc par AI konvenciju, nosaka juridiskās saistības, kuru mērķis ir regulēt mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, vienlaikus prioritizējot cilvēktiesību aizsardzību. Iniciatīva ir atbalstīta ar Eiropas Padomes, kurā ir 46 dalībvalstis, palīdzību.
AI konvencija papildina nesen pieņemto ES AI aktu, īpaši uzsverot cilvēktiesību aizsardzību. Atšķirībā no ES tiesību aktiem, kas regulē iekšējo tirgu mākslīgajam intelektam, konvencija mērķē uz drošības pasākumu īstenošanu personām, kuras ietekmē mākslīgā intelekta tehnoloģijas gan valsts, gan privātajā sektorā.
Konvencija tika izstrādāta, sākot no 2019. gada, specializētā komitejā, un to veidoja eksperti, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta komiteja pabeidza teksta izstrādi, ļaujot parakstītājvalstīm efektīvi izstrādāt un īstenot tās normas.
Ir izteiktas bažas par noteiktu principu neskaidrību, kas iekļauta konvencijā. Eksperti brīdina, ka plašas interpretācijas varētu pieļaut būtiskus izņēmumus, īpaši valsts drošības kontekstos. Turklāt līgums uzsver, ka uzņēmumiem ir jānovērtē mākslīgā intelekta ietekme uz demokrātiju un cilvēktiesībām, nodrošinot caurredzamību, kad lietotāji mijiedarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmām, nevis cilvēku pārstāvjiem.
Pilsoņi iegūs tiesības pārsūdzēt mākslīgā intelekta radītus lēmumus, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz atbildību mākslīgā intelekta pielietojumos.
**Starptautisks līgums par mākslīgā intelekta tehnoloģijām, lai aizsargātu cilvēktiesības: paplašinot robežas**
2024. gada 6. septembrī globālā kopiena kļuva par liecinieku nozīmīgam brīdim tehnoloģiju pārvaldībā ar Starptautiskā līguma par mākslīgā intelekta tehnoloģijām, parasti sauktu par AI konvenciju, parakstīšanu. To vadīja Eiropas Savienība kopā ar tādām nozīmīgām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Izraēla un Moldova. Šis līgums pārstāv kolektīvas apņemšanās regulēt mākslīgo intelektu (AI) tādā veidā, kas nodrošina un aizsargā cilvēktiesības dažādās jomās.
Nolīguma plašā konteksts
AI konvencija nav izolēta iniciatīva; tā darbojas kopā ar esošajiem ietvariem, piemēram, ES AI aktu, uzlabojot regulējošo vidi mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Tā uzsver cilvēku centrētu pieeju mākslīgajam intelektam, mērķējot uz individuālo tiesību aizsardzību straujā tehnoloģiju attīstības priekšā. Šī līguma parakstīšanas laiks sakrīt ar pieaugošu globālo uztveri par iespējamajiem riskiem, ko rada mākslīgā intelekta sistēmas, tostarp aizspriedumus, nepatiesas informācijas izplatīšanu un privātuma pārkāpumiem.
Galvenie jautājumi, ko risina līgums
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīts ar līgumu, ir: **Kā tiks uzraudzīta AI konvencijas īstenošana?** Katram parakstītājam jāizveido regulatīvā iestāde, kas atbild par atbilstības uzraudzību un nodrošina, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas ievēro cilvēktiesību standartus.
Vēl viens kritisks jautājums ir: **Kādas ir mehānismi, lai indivīdi varētu ziņot par mākslīgā intelekta saistītajiem pārkāpumiem?** Līgums nostiprina tiesības pilsoņiem pārsūdzēt AI radītus lēmumus, izveidojot juridisku ceļu, lai apstrīdētu potenciāli kaitīgus vai netaisnus rezultātus, kas radās, izmantojot algoritmiskas procesus.
Izs challenges un kontrovēzijas
Neskatoties uz tā novatorisko raksturu, AI konvencija saskaras ar vairākām problēmām. Liela baža ir **regulējošās pārklāšanās iespējamība** ar citiem esošajiem likumiem un direktīvām. Tas var izraisīt neskaidrības uzņēmumu vidū un kavēt inovācijas mākslīgā intelekta nozarē. Turklāt notiek nepārtraukta diskusija par **mākslīgā intelekta tehnoloģiju definīciju** līgumā. Neskaidras definīcijas var izraisīt vājās vietas, kas varētu apdraudēt paredzēto aizsardzību.
Vēl viena strīdīga punkta ir līdzsvars starp **valsts drošību un individuālajām tiesībām**. Kritiķi apgalvo, ka noteikumi, kas ļauj izņēmumus valsts drošības nolūkos, var tikt ļaunprātīgi izmantoti, apdraudot cilvēktiesības valsts drošības vārdā.
AI konvencijas priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
– **Uzlabota atbildība**: Līgums dod iedzīvotājiem iespēju apstrīdēt lēmumus, kas saistīti ar AI, palielinot atbildību mākslīgā intelekta sistēmām.
– **Starptautiska sadarbība**: Iesaistot vairākas valstis, līgums veicina sadarbību un nosaka globālu standartu mākslīgā intelekta pārvaldībā.
– **Cilvēktiesību aizsardzība**: Tas uzsver būtisko tiesību aizsardzību straujās tehnoloģiju attīstības priekšā.
Trūkumi:
– **Īstenošanas izaicinājumi**: Juridisko sistēmu un regulējošo vidi daudzveidība var apgrūtināt viendabīgu īstenošanu parakstītājvalstīs.
– **Inovāciju kavēšana**: Daži nozares dalībnieki uzskata, ka stingri regulējumi var kavēt inovācijas un ierobežot mākslīgā intelekta tehnoloģiju potenciālos ieguvumus.
– **Saskaņošanas potenciāls**: Līguma plašais valodas stils var radīt dažādas interpretācijas, kas var vājināt tā efektivitāti.
AI konvencija pārstāv nozīmīgu soli atbildīga mākslīgā intelekta attīstībā un ieviešanā. Kamēr pasaule saskaras ar ētiskajām sekām, ko rada mākslīgā intelekta tehnoloģijas, šis līgums nosaka svarīgu precedentu nākotnes starptautiskajiem nolīgumiem.
Lai iegūtu detalizētāku informāciju un jaunākos datus par AI regulējumiem, apmeklējiet Eiropas Padomi.
The source of the article is from the blog trebujena.net