Lidia Perska5. septembrī Ņujorkas ģenerālprokurora birojs izlaida vadlīnijas, kas paredzētas, lai aizsargātu vēlētājus no mākslīgā intelekta (AI) radītās dezinformācijas gaidāmajās novembra vēlēšanās. Šī iniciatīva izceļ pieaugošās bažas par potenciālajiem riskiem, ko AI tehnoloģijas var radīt vēlēšanu procesā.
Letitia James, štata ģenerālprokurore, uzsvēra, ka dziļie viltojumi rada draudus, jo tie var viegli izplatīt nepatiesu informāciju par kandidātiem, politikas priekšlikumiem un pat balsu skaitīšanas loģistiku. Šāda dezinformācija var graut demokrātijas integritāti un maldināt vēlētājus kritiskos brīžos.
Lai cīnītos pret šo problēmu, viņas birojs mudina sabiedrību pārbaudīt informāciju par balsošanas vietām, laikiem un metodēm, tieši sazinoties ar štata un vietējām vēlēšanu iestādēm. Paļaušanās tikai uz čatbotēm šādas svarīgas informācijas iegūšanai var novest pie neprecizitātēm.
Turklāt ģenerālprokurora birojs mudina cilvēkus ziņot par jebkuru aizdomīgu dziļo viltojumu saturu, ar kuru viņi saskaras sociālajos medijos. Ir būtiski salīdzināt informāciju no neoficiāliem avotiem ar apstiprinātām oficiālām kanāliem. Uzmanība ir vitāli svarīga, sastopoties ar satraucošām apgalvojumiem, attēliem vai videoklipiem, kas saistīti ar vēlēšanu aktivitātēm, jo tie var negarantēt patiesību.
Informācijas iegūšana no uzticamiem avotiem ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa integritāti, un vadlīnijas var atrast ģenerālprokurora biroja tīmekļa vietnē.
Jauni pasākumi Ņujorkā, lai cīnītos pret AI izveidoto dezinformāciju pirms vēlēšanām
Ņujorkai gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām novembrī, štata ģenerālprokurore Letitia James ir izvirzījusi papildu pasākumus, lai risinātu pieaugošo AI radītās dezinformācijas problēmu. Šīs iniciatīvas ne tikai mērķē uz vēlētāju aizsardzību, bet arī izceļ plašākas sekas, ko AI ietekmē uz demokrātiskajiem procesiem.
Kādi ir galvenie jautājumi, kas saistīti ar AI vēlēšanās?
1. Kā AI radītā dezinformācija salīdzināma ar tradicionālo dezinformāciju?
AI radītā dezinformācija bieži izmanto jaunākās tehnoloģijas, piemēram, dziļos viltojumus un dabiska valodas apstrādi, kas padara to grūtāk atklājamu salīdzinājumā ar tradicionālajām dezinformācijas formām. Šī izsmalcinātā manipulācija var radīt pat vēl ticamāku saturu, kas maldina vēlētājus.
2. Kādas konkrētas darbības veic Ņujorkas ģenerālprokurora birojs?
Papildus sabiedrības izglītošanas centieniem ģenerālprokurora birojs aktīvi uztur partnerattiecības ar sociālo mediju platformām, lai uzlabotu AI radītā satura uzraudzību un uzlabotu ziņošanas mehānismus, kas ir pieejami sabiedrībai.
3. Vai ir juridiskas sekas tiem, kas ražo AI radītu dezinformāciju?
Lai gan pašlaik pastāv noteikumi attiecībā uz vēlēšanu dezinformāciju, strauji mainīgā AI daba rada izaicinājumus šo likumu izpildē. Ģenerālprokurora birojs apsver esošo likumu atjaunināšanu, lai labāk risinātu unikālās AI radītā satura īpašības.
Galvenie izaicinājumi un kontroverses
Viens no vissvarīgākajiem izaicinājumiem ir smalka līdzsvara nodrošināšana starp vārda brīvību un dezinformācijas regulēšanu. Kritiķi apgalvo, ka pārāk stingri pasākumi var ierobežot indivīdu tiesības izteikt savu viedokli vai dalīties ar informāciju. Turklāt AI tehnoloģiju straujā attīstība apsteidz likumdošanas pasākumus, kas padara grūti regulējumiem sekot jaunajām dezinformācijas rīku izmantošanas iespējām.
Vēl viena diskusija ir potenciāla aizspriedumu esamība pašos AI sistemas. Ja AI modeļi, kas tiek izmantoti dezinformācijas atklāšanai, ir apmācīti uz aizspriedumainiem datiem, tie var netieši cenzēt likumīgu saturu, vienlaikus nespējot atklāt kaitīgu dezinformāciju. Tas rada svarīgus jautājumus par to, kā tiek izstrādāti šādi noteikšanas sistēmas un kādi standarti tiek izmantoti.
Jauno pasākumu priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
– Uzlabota vēlētāju aizsardzība: Informējot sabiedrību par AI radītās dezinformācijas riskiem, vēlētāji ir labāk sagatavoti pārbaudīt informāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus.
– Palielināta atbildība par dezinformāciju: Dezinformācijas ziņošanas sekmēšana var novest pie savlaicīgām iejaukšanās un kaitīgā satura noņemšanas no sociālo mediju platformām.
Trūkumi:
– Iespējamās cenzūras problēmas: Pastāv risks, ka likumīga politiskā diskursa var tikt apspiesta cīņas dēļ pret dezinformāciju, kas novedīs pie mazāk informētas vēlētāju masas.
– Resursu intensitāte: Šo pasākumu ieviešana prasa ievērojamus resursus gan no ģenerālprokurora biroja, gan sociālo mediju uzņēmumiem, kas var novērst uzmanību no citiem svarīgiem iniciatīvām.
Noslēgumā, Ņujorkas proaktīvie pasākumi pret AI radītu dezinformāciju ir nepieciešami mūsdienu digitālajā laikmetā, taču tie arī rada ievērojamus izaicinājumus, kas prasa rūpīgu apsvēršanu. Tuvojoties vēlēšanām, būs svarīgi, lai vēlētāji paliktu modri un informēti.
Papildinformāciju par šo tēmu var atrast Ņujorkas ģenerālprokurora birojā ag.ny.gov.
