Dzīvespriecīgajā Ženēvas pilsētā, Šveicē, 30. un 31. maijā pulcējās starptautiskie līderi, eksperti un inovatori, lai piedalītos pasaulslavenajā AI for Good Global Summit. Samita mērķis bija augsts, bet kritisks: izmantot mākslīgo intelektu (AI), lai uzlabotu globālo veselību, klimata reakciju, dzimumu līdztiesību, iekļaujošu labklājību un ilgtspējīgu infrastruktūru, kā arī citus attīstības mērķus. Tas, kas atšķīra šo samitu, bija tā intensified fokuss uz AI tehnoloģiju pārvaldību.
Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs António Guterrešs akcentēja AI potenciālu būt pārmaiņu radītājsn veicinot ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. Viņš aicināja uz kopīgu un visaptverošu pieeju AI pārvaldībai, kas līdzsvaro jauninājumus ar atbildību un uzraudzību.
29. maijā, pirms samita “AI Pārvaldības dienas”, valdības pārstāvji kopā ar globālo AI kopienu analizēja ANO pamatnostādņu piemērošanu—tostarp cilvēktiesībām—strauji attīstošajām AI tehnoloģijām. Doreena Bogdan-Martina, Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU) ģenerālsekretāre, uzsvera AI rizikas, kas traucē miegu, kā būtisku rūpju priekšmetu, kas pārsniedz ieguvumus.
Jau septiņus gadus ITU ir atbalstījusi AI risinājumus cilvēces labā un tagad nodrošina, ka neviena valsts netiek atstāta novārtā. Viņu centieni vēršas uz AI progresu atbildīgi un efektīvi izmantot.
Ģenerālsekretāra Bogdan-Martina ierosinātās trīs atbildīgas AI pārvaldības pīlāri: tehnikas standartu veidošana, cilvēktiesību un ANO pamatvērtību novietošana pārvaldības centrā un plaša attīstība, veicot kapacitāšu veidošanu.
Namībijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ministre Emma Inamutila Teofilusa ierosināja balstīties uz esošajām pārvaldības struktūrām, līdzīgi kā regulējumi automobiļu un farmācijas nozarēs, iekļaujot AI pārvaldību arī citās jomās, piemēram, klimata pārmaiņās un nodokļu jomā, un veicinot dialogu starp AI radītājiem un lietotājiem, lai mazinātu priekšnoteikumus un diskrimināciju.
Ieprojektējot pasaules iedzīvotāju skaitu sasniegt 9,7 miljardus līdz 2050. gadam, nepieciešamība pēc dažāda veida un uzlabotas pārtikas kvalitātes ir būtiska. ĀKK Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Dongju Kva runāja par pienākumu savienot IT un bioloģiju un ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu pārtikas drošību.
Ar patentu pieteikumu pieaugumu – sasniedzot gandrīz 3,5 miljonus 2022. gadā, ar 13,7% pieaugumu IT saistīto patentu skaitā – Pasaules Intelektuālā Īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dārens Tangs uzsvēra vides, kur tehnoloģija ir nozīmīgi absorēta un inovatori ir tās centrā.
ĪDK Ģenerāldirektors Žilbers Hunbo piezīmēja AI ietekmi uz darba nākotni — gan darba zaudējumi, gan radīšana. Mūžizglītība kļūst par būtisku, atbilstoši Hunbo, lai minimizētu tehnoloģijas ietekmi uz nodarbinātību.
Pārvārdījoties tehnoloģijas progresēšanai, nepārtraukti dialogs un politikas izstrāde ir būtiski, lai vadītu AI ietekmi uz sabiedrību. UN Universitātes (UNU) rektors un ANO ģenerālsekretāra vietnieks Tšilidzi Marvala atbalstīja sadarbības platformu inovācijā visā pasaulē, optimizējot AI izmantošanu visu labā.