Mākslīgā intelekta ieviešana darbā: Ietekmes saprašana uz pirmās līnijas darbiniekiem

Arvienošas mākslīgā intelekta (AI) izmantojuma pieaugums dažādās nozarēs rada izaicinājumus frontālo darbinieku darbaspēkam

Ar mākslīgās intelekta (AI) izplatīšanos dažādās nozarēs vienlaikus pieaug darba efektivitāte un problēmu risināšana. Tomēr ekspertu bažas rodas par iespējamām negatīvām sekām uz frontālo darbinieku morāli un garīgo veselību. Noteiktas nozares šķiet īpaši pakļautas šiem negatīvajiem ietekmes.

Nacionālās Zinātņu akadēmijas un APA pētījuma semināra atziņas

2024. gada aprīļa seminārs “AI for the Rest of Us: How Equitable Is the Future of Work for Front-Line Workers?” Nacionālajās Zinātņu akadēmijās atklāja šo problēmu. Paneļu dalībnieki norādīja, ka darbinieki veselības aprūpes, būvniecības un pārtikas mazumtirgotājniecības jomās var justies satraukti par AI tehnoloģiju vairāk nekā biroja darbinieki.

Beth Schwartz, eksperte no Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA), prezentēja pētījumu rezultātus, kas norādīja, ka nozares, kuras atkarīgas no fiziskā darba vai rutīnas uzdevumiem, ir uzņēmīgākas pret AI-dzenās automatizācijas sekām. Tādas attīstības var paplašināt ienākumu atšķirības starp kvalificētajiem un mazāk kvalificētiem darbiniekiem vienā un tajā pašā nozarē. Schwartz minēja arī, ka dislocētie darbinieki varētu būt grūtībās atrast darbu, kas ir saskaņā ar viņu prasmēm un pieredzi.

APA gadskārtējā ziņojumā par darba vidi un garīgo veselību ar nosaukumu “2023 Work in America” tendences parādīja, ka frontālo darbinieku baiļu pieaugums no darba zaudēšanas dēļ AI un risks sajust izdegšanu.

Walmaras stratēģija, lai saskaņotu AI ar darbinieku attīstību

Ievērojamais mazumtirgotājs Walmaras, izmantojot izpilddirektoru Donnu Morisu, ir izteicis proaktīvu nostāju par AI iekļaušanu, lai atbrīvotu darbiniekus no atkārtojošiem uzdevumiem. Morisa paskaidroja LinkedIn informatīvajā ziņu vēstulē, ka AI ļaus Walmaras darbaspēkam pāriet uz atšķirīgām lomām, turot pretējās AI ierobežojumus automatizētos darbplūsmās.

Eksperti brīdina par “deskilling” riskiem

Turklāt minētajā seminārā Mindy Shoss, psiholoģijas profesore Centrālfloridas universitātē, norādīja, ka AI ieviešana darbavietās var vest pie “deskilling” – scenāriju, kurā prasmju un ekspertīzes līmenis pieredzējušiem darbiniekiem samazinās, kad tehnoloģija pārņem viņu funkcijas.

Plaši apspriestā stāstu par AI uzplaukumu un tā ietekmi uz darba stresa turpinās attīstīšanos, ekspertu atzinumi uzsver nepieciešamību pēc līdzsvarota pieejas tehnoloģiju ieviešanā.

Mākslīgās intelekta ietekmes uz nodarbinātību un darba devēju labklājību pārbaude

Mākslīgā intelekta (AI) revolucionē darba veidu ar sekām globālajai darbaspēkam dažādās nozarēs. Lai gan daži vieno priekšrocības, ko sniedz AI, piemēram, efektivitātes palielināšanu un kļūdu samazināšanu, citi baidās par tā spēju aizstāvēt darbu, īpaši frontālo darbinieku dēļ, kas veido būtiskās nozares mugursomu.

Galvenie jautājumi un atbildes:
– Kā uzņēmumi var nodrošināt, ka AI ieviešana negatīvi neietekmē frontālos darbiniekus?
Uzņēmumi var ieguldīt apmācību un pārkvalificēšanas programmās, lai palīdzētu darbiniekiem pielāgoties jaunajai tehnoloģijai, nodrošinot, ka darbinieki ir sagatavoti un var pielāgoties nākotnes darbiem.

– Kādus pasākumus var veikt, lai mazinātu garīgo veselības riskus, kas saistīti ar AI izmantošanu darbavietā?
Darba devēji var piedāvāt atbalstu ar konsultāciju pakalpojumiem, stresa pārvaldes programmu un radīt atvērtu dialogu, lai risinātu jautājumus par darba drošību un mainīgajām lomām.

– Kāda loma ir valdības politikai AI ieviešanā?
Valstis var pieņemt politikas pasākumus, kas aizsargā darbiniekus no automatizācijas negatīvās ietekmes, piemēram, darbu pārvietošanu, un veicina jaunu nodarbinātības iespēju attīstību.

Galvenie izaicinājumi un kontroverses:
– Darba pārvietošana: Pastāv bailes, ka automatizācija var radīt nozīmīgas darba zaudēšanas, it īpaši zemu iemaņu un rutīnu darba kategorijās.
– Nevienlīdzība: Digitska atšķirība var pasliktināt nevienlīdzību, atstājot dažus darbiniekus atpalikušus un paplašinot atšķirību starp augstākiem un zemākiem ienākumiem.
– Ētiskās apsvērumi: Radušies spori par ētiskajām sekām AI darbavietā, piemēram, privātuma bažas, lēmumu pieņemšana pārredzamība un atbildība.

Priekšrocības:
– Efektivitāte un produktivitāte: AI var veikt ilgstošus uzdevumus, ļaujot darbiniekiem koncentrēties uz sarežģītākiem un radošākiem darbiem.
– Darba drošība: AI ieviešana bīstamos uzdevumos var samazināt darba traumu riskus.

Trūkumi:
– Darba pārvietošana: Darbiniekiem rutīnu uzdevumos draud viņu lomas automatizēšana.
– Deskilling: Pārāk liela atkarība no AI var novest pie darba ņēmēju prasmju un zināšanu erozijas.
– Garīgās veselības riski: Neskaidrība par nākotnes perspektīvām un mainīgajiem darba prasībām var radīt stresu un satraukumu darbiniekiem.

Attiecībā uz papildu informāciju un turpināmo dialogu par AI un darba vidi, šeit minētās ir uzticamas organizācijas, kas sniedz ieskatu un pētījumus par šo tēmu (lūdzu ņemiet vērā, ka URL pastāvīgi mainās un jāverificē, piekļūstot):

– National Academy of Sciences
– American Psychological Association
– Walmart Corporate

The source of the article is from the blog lokale-komercyjne.pl

Privacy policy
Contact