Šajos pēdējos gados straujais kriptovalūtu ieguves pieaugums ir radījis bažas par elektroenerģijas un ūdens patēriņu, jo mašīnām bija nepieciešami ievērojami dzesēšanas resursi. Lai gan interese par kriptovalūtām ir nedaudz stabilizējusies, ir radies cits izaicinājums: pieaugošais datu centru skaits, kas parādās reakcijā uz mūsu aizraušanos ar ģeneratīvo AI.
Neskatoties uz solījumiem, ka tehnoloģijas palīdzēs vides aizsardzībā, šis uzskats ir izrādījies maldinošs. Piemēram, gaidītais, ka digitālie rīki samazinās papīra patēriņu, nav piepildījies; patiesībā papīra patēriņš turpina augt, jo tiešsaistes iepirkšanās prasa vairāk iepakojuma nekā jebkad agrāk.
Bieži saukti par mākoņdatošanu, datu centri ir reāli ēkām, kas piepildītas ar enerģijas izsalkušām mašīnām. Tie var šķist neredzami vai izmaksu ziņā izdevīgi, taču to vides ietekme ir nozīmīga. The Shift Project pētījums apliecina, ka līdz nākamajam gadam astoņi procenti no oglekļa emisijām nāks no digitālās ekonomikas, ko galvenokārt ietekmē ilgtspējības jautājumi.
Pieaugot AI izmantošanai, pieaug arī resursu patēriņš un emisijas. Izmeklējošie ziņojumi atklāj, ka ievērojamāku tehnoloģiju uzņēmumu, tostarp Google un Microsoft, oglekļa izmešu apjoms tiek ievērojami nenovērtēts, kas liecina par nopietnu vides pēdu, kas var pasliktināties nākamajos gados.
Mums, kā lietotājiem, ir loma šajā scenārijā. Ir svarīgi saprast, ka mūsu tehnoloģiju izvēles var ievērojami ietekmēt vidi — sākot no sadarbības veicināšanas līdz veidam, kā mēs izmantojam šīs tehnoloģijas. Prioritizējot efektivitāti un apzinoties savu patēriņu, mēs varam mazināt negatīvās sekas mūsu digitālajiem ieradumiem.
Jauno tehnoloģiju slēptie vides izmaksas
Ar jaunu tehnoloģiju strauju parādīšanos steidzami jāizpratnē to slēptās vides izmaksas kļūst arvien svarīgākas. Lai gan daudzas no šīm tehnoloģijām sola inovācijas un efektivitāti, tām bieži ir nepieciešams zināms tirdzniecības nosacījums: ievērojama vides ietekme, kas nav uzreiz acīmredzama. Šis raksts pēta šīs izmaksas, galvenos izaicinājumus, strīdus un jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus.
Kādas ir vides izmaksas, kas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām?
Jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts (AI), blokķēde un lietu internets (IoT), ir revolucionējušas industrijas, taču tās arī veicina vides pasliktināšanos. Viens nozīmīgs izmaksas faktors ir enerģijas patēriņš, kas saistīts ar datu centru darbību un procesoru jaudu, kas nepieciešama AI algoritmiem. Saskaņā ar 2021. gada Starptautiskās Enerģijas aģentūras pētījumu datu centri vien veidoja apmēram 1% no globālās elektroenerģijas pieprasījuma, un šis skaitlis tiek prognozēts, ka pieaugs, jo AI paplašina savu ietekmi.
Kādi ir galvenie izaicinājumi un strīdi, kas saistīti ar šīm tehnoloģijām?
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir materiālu iegūšana tehnoloģiju ražošanai, īpaši retiem zemes metāliem. Šo metālu ieguves procesi bieži saistīti ar nopietnām vides un sociālām sekām, tostarp dzīvotņu iznīcināšanu un piesārņojumu. Turklāt elektronisko atkritumu (e-atkritumu) apsaimniekošana, kas satur toksiskas vielas, rada ievērojamas problēmas atkritumu pārvaldībā un vides drošībā.
Strīdi saistās ar līdzsvaru starp tehnoloģiju attīstību un vides ilgtspējību. Kamēr atbalstītāji apgalvo, ka tehnoloģijas, piemēram, AI, var uzlabot enerģijas patēriņa un resursu pārvaldības efektivitāti, kritiķi apgalvo, ka pašreizējā virzība nav ilgtspējīga. Piemēram, vienas apmācības gaitas laikā daži progresīvi AI modeļi var izstarot oglekļa daudzumu, kas ir līdzvērtīgs automašīnas mūža emisijām.
Priekšrocības un trūkumi
Jaunās tehnoloģijas piedāvā daudzas priekšrocības, tostarp palielinātu efektivitāti, uzlabotu saziņu un inovāciju veselības un drošības praksēs. Piemēram, ilgtspējīgu tehnoloģiju inovācijas enerģijas ieguvē un atjaunojamajos avotos var palīdzēt samazināt mūsu oglekļa pēdas, ja tās tiek efektīvi integrētas.
Tomēr trūkumus nevar ignorēt. Enerģijas patēriņa apmērs, apvienojumā ar būtiskām emisijām, kas rodas datu apstrādes un tehnoloģiju ražošanas procesā, rada brīdinājumus. Turklāt digitālā plaisa uzsver ētiskus jautājumus, jo attīstības valstis var ciest no e-atkritumu krīzes trūkuma dēļ resursu pareizai pārvaldīšanai.
Kā var mazināt šīs vides ietekmes?
Lai risinātu šos izaicinājumus, ieinteresētajām pusēm — tostarp valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem — jāsadarbojas ilgtspējīgu praksi veicināšanā. Uzņēmumiem jāinvestē atjaunojamajā enerģijā savos datu centros un jāuzlabo energoefektivitāte savā darbībā. Patērētājiem jābūt informētākiem par savām tehnoloģiju izvēlēm, dodot priekšroku zīmoliem, kas apņemas ilgtspējīgām praksēm.
Turklāt likumdošana un starptautiskie nolīgumi var būtiski ietekmēt e-atkritumu apsaimniekošanu un nodrošināt atbildīgu materiālu iegūšanu. Izglītība par jauno tehnoloģiju ekoloģiskajām sekām ir svarīga, lai veidotu videi draudzīgāku lietotāju bāzi.
Secinājums
Turpinot virzīties uz jauno tehnoloģiju straujo attīstību, ir būtiski būt modriem par slēptajām vides izmaksām, kuras tās rada. Saprotot šīs sekas un rīkojoties kopīgi, mēs varam virzīties uz ilgtspējīgāku nākotni, kas gūst labumu no tehnoloģiju priekšrocībām, vienlaikus samazinot to vides negatīvās sekas.
Lai iegūtu papildu informāciju par tehnoloģiju vides ietekmi, varat izpētīt ilgtspējības resursus vietnē Pasaules Dabas fonds un Apvienoto Nāciju Organizācija.
The source of the article is from the blog exofeed.nl