Īpaši būtisks notikums — pētnieki ir panākuši ievērojamu progresu dekodējot vizuālos impulsus, iespējams, atverot iespējas, kas pārsniedz redzes traucējumu ārstēšanu.
Izmantojot inovatīvu tehnoloģiju, kas pazīstama kā Prediktīvais Uzmanības Mechanisms, pētnieki veica divus eksperimentus, lai ielūkotos vizuālās informācijas dekodēšanas noslēpumos. Pirmajā eksperimentā brīvprātīgie veica funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, lai mērītu izmaiņas smadzeņu asinsritē, viņiem rādot cilvēku sejas attēlus. Smadzeņu darbība, kas atbild par redzi, tika ierakstīta un barota mākslīgajai intelektam, ļaujot rekonstruēt attēlus, ko redzēja dalībnieki.
Otrajā eksperimentā pētnieki analizēja datus no iepriekšēja pētījuma, kurā makakam rādīja mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus, vienlaikus ierakstot smadzeņu darbību ar iestrādātām elektrodēm. Aizraujoši, ka Prediktīvais Uzmanības Mechanisms veiksmīgi atjaunoja attēlus, ko makaks uztvēra, tikai balstoties uz neironu aktivitātes datiem, parādot rūpīgi izveidoto rekonstrukciju salīdzinājumā ar attēliem, ko ražoja vecāks mākslīgā intelekta modelis.
Rezultāti, kas publicēti biRxiv priekšpublicēšanas serverī, paredzēti medicīnas zinātnei nākotnē redzes traucējumu ārstēšanai, stimulējot konkrētus smadzeņu reģionus. Turklāt šī tehnoloģija varētu iezīmēt jaunas iespējas pašizpausmei cilvēkiem ar invaliditāti.
Bildes informācija: Getty Images
Revolucionārs pārmaiņu atklājums atver jaunus horizontus vizuālo stimuli dekodēšanā
Nesen radusies attīstība, kas gatavojas revolucionizēt neirozinātni, pētnieki ir panākuši nozīmīgu progresu vizuālo stimuli dekodēšanā, atklājot iespējas, kas pārsniedz redzes traucējumu ārstēšanu.
Izmantojot mūsdienīgu tehnoloģiju, kuru dēvē par Prediktīvo Uzmanības Mechanismu, zinātnieki devās eksperimentēt, lai izpētītu vizuālās informācijas dekodēšanas sarežģītību. Lai gan pirmais eksperiments ietvēra brīvprātīgos veicot funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, lai analizētu smadzeņu asinsrites izmaiņas, kad tiem tika rādīti cilvēku sejas attēli, nākamais eksperiments skar datus no pētījuma, kurā makaks skatījās mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus.
Viens pārsteidzošas atklāsmes no otro eksperimentu bija Prediktīvā Uzmanības Mechanisma spēja precīzi atjaunot attēlus, ko makaks novēroja, analizējot vienīgi neironu aktivitātes datus. Šī bezmudžas rekonstrukcija uzsvēra progresu, kas panākts, dekodējot vizuālos impulsus, salīdzinot ar tradicionāliem mākslīgā intelekta modeļiem.
Neskatoties uz iespaidīgo progresu, kas panākts ar šo revolucionāro pētījumu, tas arī raisa svarīgus jautājumus un izaicinājumus, kas pelna uzmanību:
1. Vai pastāv robeža detaļu līmenim, ko var atjaunot, izmantojot neironu aktivitātes datus?
Atbilde: Lai gan pašreizējie rezultāti demonstrē iespaidīgas spējas, pētnieki vēl izpēta līmeni, kurā neironu aktivitāte var precīzi uztvert vizuālu stimuli detalizāciju.
2. Vai šādai vizuālās informācijas dekodēšanas metodai ir etiski unikālie aspekti?
Atbilde: Etiķetiskas apsveršanas par privātumu, piekrišanu un šīs tehnoloģijas iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu rūpīgi jāizvērtē, lai nodrošinātu atbildīgu izmantošanu.
3. Kādas ir galvenās problēmas, kas saistītas ar šīs tehnoloģijas no pētniecības pārnest uz praktisku pielietojumu?
Atbilde: Pāreja no kontrolētām laboratorijas vides reālajiem scenārijiem rada izaicinājumus, piemēram, skalējamība, uzticamība un saderība ar esošajiem medicīniskajiem iejaukšanās veidiem.
Šīs pārmaiņu priekšrocības ietver:
– Potenciālas progresēšanas redzes traucējumu ārstēšanā, stimulējot specifiskus smadzeņu reģionus.
– Jaunas iespējas uzlabotai komunikācijai un pašizpausmei indivīdiem ar invaliditāti.
Tomēr var rasties potenciālas trūkumi un kontroversijas, piemēram:
– Bažas par atjaunojamo vizuālo impulsu precizitāti un uzticamību.
– Diskusijas par privātuma un drošības aspektiem, piekļūstot un interpretējot neironu aktivitātes datus.
Lai iegūtu papildus ieskatu šajā revolucionārajā pētījumā un tā sekās, apmeklējiet reputējamā žurnāla Nature pamatlodzeni, kas atzīts ar savu pārklājumu par jaunākajām zinātniskajām atklāsmēm.
The source of the article is from the blog smartphonemagazine.nl