Kaut gan kopš 2018. gada Eiropas Komisijas veiktie dažādi pasākumi, lai palielinātu mākslīgā intelekta (AI) ekosistēmas attīstību Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Revīzijas palātas ziņojums atklāj, ka ir novērojama zemāka snieguma rādītāji salīdzinājumā ar globālajiem līderiem no šīs nozares. Pūliņi paātrināt investīcijas AI jomā ir atpalikuši no ASV un Ķīnas, kur privāto sektoru investīcijas ievērojami pārsniedz ES rādītājus.
Analīzes liecina, ka no 2018. līdz 2020. gadam AI investīciju atšķirība starp ES un ASV ir dubultojusies, ar ES iepējā atpaliekot par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Lai risinātu šo problēmu, Komisija ir izstrādājusi stratēģijas, kuru mērķis ir saskaņot AI attīstību visās dalībvalstīs. Tās ietver konkrētas politikas, lai izpētītu AI riskus, izveidotu regulējumus un palielinātu investīcijas. Tomēr centieni organizēt šīs darbības ir cietuši no saskaņotības trūkuma ar dalībvalstīm un sistēmatiskās pieejas investīciju uzraudzībai trūkuma.
ES saskaras ar izaicinājumiem globālā sacīkstē par AI vadību. Privāto sektoru investīcijas spēlē būtisku lomu, lai veicinātu savienības iespējas, īpaši jaunajos sektoros, piemēram, robotikā, lielos datu apjomos, mākoņu skaitļošanā, augsta veiktspējas skaitļošanā, fotonikā un neironzinātnē. ES nospraustais investīciju mērķis, ietverot gan publiskos, gan privātos līdzekļus, bija vērsts uz 20 miljardiem eiro gadā pēc 2020. gada, ar plānu palielināt Savienības finansējumu turpmākajos gados.
Lai gan ir paredzēti šie pasākumi, ES AI investīciju mērķi ir palikuši neskaidri un nemainīgi kopš to ieviešanas 2018. gadā, norādot atšķirību starp ambīcijām un esošās stratēģijas efektivitāti. Lai īstenotu savas ambīcijas, ES ne vienmēr ir jāuzlabo savas pārvaldības instrumenti un investīciju stratēģijas, bet arī jālabāk izmanto pētījumu rezultātus komerciālam pielietojumam. Tas būtu būtiski, lai nodrošinātu tā dominēšanu AI jomā līdz 2030. gadam, kurā tā vēlas, lai 75% no savām uzņēmējdarbībām izmantotu AI tehnoloģijas.
Galvenie jautājumi un atbilžu:
1. Kāpēc ES cīnās, lai konkurētu globāli AI investīcijās?
ES cīņu var atdarināt vairāki faktori, tostarp saskaņotības trūkumu ar dalībvalstīm, nepietiekamu un neefektīvu investīciju stratēģiju, kā arī ievērojamu atšķirību publisko un privāto sektoru investīcijās salīdzinājumā ar globālajiem līderiem, piemēram, ASV un Ķīnu.
2. Kādi ir ES investīciju mērķi AI jomā un vai tie ir mainījušies?
ES nospraustie investīciju mērķi ir vērsti uz sasniegšanu 20 miljardu eiro gadā AI investīcijās no gan publiskiem, gan privātiem līdzekļiem pēc 2020. gada. Tomēr šie mērķi ir palikuši nemainīgi kopš to ieviešanas 2018. gadā, kas varētu norādīt, ka ES stratēģija nav pietiekami saskaņota ar ātri mainīgo AI attīstību un globālo konkurenci.
3. Kādas ir izaicinājumi, ar ko ES saskaras, cenšoties sasniegt AI vadību?
Izaicinājumi ietver minēto investīciju atšķirību, saskaņotības un sistēmatiskās pieejas trūkumu, neskaidrus investīciju mērķus un pētījumu rezultātu neizmantotu izmantošanu komerciālos nolūkos. Turklāt regulējošās struktūras, kas paredzētas, lai nodrošinātu etisko AI attīstību, var darboties gan kā vadlīnija, gan kā novēršana ātrai inovācijai, atkarībā no to realizēšanas.
Galvenās izaicinājumi vai kontroverses:
1. Saskaņotība starp dalībvalstīm: Liels izaicinājums ir nodrošināt sinerģiju un saskaņotību starp ES dalībvalstīm, lai panāktu saskaņotu un efektīvu AI investīciju stratēģiju.
2. Regulējuma un inovācijas līdzsvars: ES ir pazīstama ar savu uzmanību privātuma un etisko standartu principiem, tādiem kā Vispārējā datu aizsardzības regulējums (GDPR). Smagas AI regulējuma un inovāciju veicināšanas vides līdzsvara nodrošināšana ir kontroversiāls un delikāts jautājums.
3. Publiskās un privātās sektora investīcijas: Ir skaidra atšķirība investīciju apmērā un ātrumā starp publisko un privāto sektoru, kuram tiek uzskatīts, ka tas neseko līdzi globālajiem konkurentiem.
Priekšrocības un trūkumi:
Priekšrocības:
– ES uzsvars uz etisko AI var radīt uzticamāku un ilgtspējīgāku AI ekosistēmu.
– Potenciālā sinerģija no vienotas pieejas var nodrošināt pamatu stiprām sadarbībām starp dalībvalstīm.
– Savienības finansējuma palielinājums turpmākajiem gadiem liecina par apņemšanos pārvarēt esošās trūkumus.
Trūkumi:
– ES pašreizējā stratēģija var būt pārāk stingra un lēna, lai pielāgotos ātrajām izmaiņām AI sektorā.
– Neskaidrie investīciju mērķi un vāja snieguma rādītāji var novest pie nepārtrauktas atpalicības no ASV un Ķīnas.
– Pārmērīgs regulējums var potenciāli apturēt inovāciju un novērst privātā sektora investīcijas.
Lai iegūtu papildus informāciju par ES AI iniciatīvām un centieniem, kā arī izprastu to plašāko stratēģiju tehnoloģiju attīstībā, izpētiet oficiālās vietnes, piemēram, Eiropas Komisijas digitālo stratēģiju vietnē Eiropas Komisija – Digitālā stratēģija un atbilstošos ziņojumus no Eiropas Revīzijas palātas vietnē Eiropas Revīzijas palāta. Šie saites nodrošina autoritatīvu informācijas avotu par šo tēmu un ir noderīgi ikvienam, kurš vēlas dziļāk iedziļināties ES plānos un politikās attiecībā uz AI attīstību.
The source of the article is from the blog lisboatv.pt