Lidia PerskaValoda: lv. Saturs:
Nesenā notikumā reģionālais komunikācijas direktors Konjā, Oğuz Tunç, izteica nopietnas bažas par līdzšinējiem konfliktiem, ko uzsākuši Izraēla, uzsverot to kaitīgo ietekmi uz reģionālo stabilitāti. Viņš norādīja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas bezdarbība šādu satricinājumu laikā ilustrē būtisku globālo taisnīguma krīzi. Tunç uzsvēra, ka mūsdienu sabiedrībā pastāvošā izpratne bieži vien atbalsta spēcīgos, atstājot taisnīgās balsis dzirdētas, kas galu galā kaitē patiesības un taisnīguma pamatprincipiem.
Viņš atzīmēja, ka indivīdi saskaras ar grūtībām atšķirt patiesību šajā milzīgajā informācijas plūsmā. Sociālo mediju platformu spēja izplatīt dezinformāciju tikai pasliktina šīs krīzes apmērus, novedot pie palielinātas manipulācijas ar indivīdiem un kopienām.
Turklāt Tunç atzina, ka, lai arī mākslīgais intelekts var pastiprināt dezinformāciju, tam ir arī potenciāls uzlabot tradicionālo mediju darbību. Viņš uzsvēra, ka šajā digitālajā laikmetā ir svarīgi atšķirt cilvēku radīto saturu no mašīnām radītā satura, izceļot tradicionālo mediju spēju atgūt uzticību.
Atbalsts tehnoloģiskai izpētei ir būtisks, kā to uzsvēra profesors Dr. Hüseyin Deveci, KTÜN prorektors. Viņš apgalvoja, ka ir svarīgi sekot tehnoloģiskajām attīstībām, lai veicinātu progresu. Izglītības programma bija paredzēta, lai apmācītu žurnālistus, gan vietējos, gan digitālos, efektīvās stratēģijās pret dezinformāciju un prasmīgā mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā, izmantojot vadošo pasniedzēju prezentācijas šajā jomā.
Mediju lasītspējas izpratne: padomi, dzīves triki un interesanti fakti
Mūsdienu digitālajā laikmetā, kur informācija plūst līdz nepieredzētam ātrumam, orientēšanās mediju ainavā var būt biedējoša. Pieaugot bažām par dezinformāciju, jo īpaši konfliktu skartās reģionos, ir jāuzlabo mūsu mediju lasītspējas prasmes. Šeit ir daži praktiski padomi, dzīves triki un interesanti fakti, kas palīdzēs jums kļūt par zinošāku ziņu patērētāju.
1. Pārbaudiet informāciju pirms dalīšanās
T vienmēr veltiet laiku, lai pārbaudītu informācijas avotu pirms tās dalīšanās sociālajos medijos. Uzticami ziņu avoti bieži būs izstrādājuši pārbaudes procesus. Izmantojiet faktu pārbaudes tīmekļa vietnes, piemēram, Snopes vai FactCheck.org, lai apstiprinātu potenciāli apšaubāmās ziņas. Atcerieties, ka, ja kaut kas “jūtas” patiesi, tas nenozīmē, ka tā ir.
2. Dažādojiet ziņu avotus
Neierobežojiet sevi ar tikai vienu ziņu avotu. Dažādi skatījumi var sniegt visaptverošāku notikumu izpratni. Apsveriet iespēju iekļaut starptautiskos ziņu avotus, piemēram, BBC, Al Jazeera vai Reuters, papildus vietējām ziņām. Tas ne tikai paplašina jūsu perspektīvu, bet arī palīdz atklāt aizspriedumus vai nepilnīgas naratīvas.
3. Izmantojiet tehnoloģiju saprātīgi
Izmantojiet mākslīgā intelekta (AI) rīku spēku, kas paredzēti, lai uzlabotu jūsu ziņu patēriņu. Dažas lietotnes var palīdzēt filtrēt troksni un dezinformāciju, piedāvājot jums pārbaudītu informāciju, kas pielāgota jūsu interesēm. Tomēr palieciet modri un turpiniet šaubīties par avotiem, no kuriem šīs tehnoloģijas iegūst informāciju.
4. Izglītojiet sevi un citus
Piedalieties mediju lasītspējas darbnīcās vai tiešsaistes kursos, kas koncentrējas uz dezinformācijas identificēšanu. Turklāt dalieties ar šo zināšanu ar draugiem un ģimeni. Iesaistoties diskusijās par mediju lasītspēju, jūs varat dot spēku citiem kļūt par pārdomātākiem informācijas patērētājiem.
5. Cieniet redakcionālos standartus
Saprotiet, ka daudzas iedibinātas ziņu organizācijas ievēro redakcionālos standartus, kas prioritizē precizitāti un taisnīgumu. Lai arī sociālo mediju platformas var ātri izplatīt ziņas, tās var neievērot tos pašus standartus. Paturiet to prātā, salīdzinot ziņas no tradicionālajiem medijiem ar vīrusu sociālo mediju ierakstiem.
Interesants fakts: Dezinformācijas pieaugums
Vai zinājāt, ka dezinformācija var izplatīties sešas reizes ātrāk nekā patiesi fakti sociālajos medijos? Pētījumi rāda, ka sensacionālas ziņas bieži vien piesaista cilvēku uzmanību vairāk nekā tie, kas ir patiesi precīzi. Tas uzsver nepieciešamību kritiski analizēt saturu pirms tam, kad ar to iesaistāties.
Fakts: AI loma žurnālistikā
Mākslīgais intelekts nav tikai rīks dezinformācijas izplatīšanai; tam ir arī potenciālas priekšrocības žurnālistikā. Dažādas ziņu platformas izmanto AI, lai veiktu uzdevumus, piemēram, interviju pārtranskripciju, datu analīzi un pat ziņojumu radīšanu. Tas var palīdzēt žurnālistiem vairāk koncentrēties uz izpētes darbu un stāstījumu.
Noslēgumā, lai paliktu informētam mūsdienu mediju ainavā, nepieciešama apdomāšana. Izmantojot šos padomus un esot uzmanīgiem par potenciālajiem dezinformācijas ietekmēm, jūs varat labāk orientēties ziņu patērēšanas sarežģītībā. Papildu resursiem par mediju lasītspēju un, lai paliktu informētam par jauniem attīstību, apmeklējiet Media Literacy Now.
