Nesenā video uzrunā Latvijas nacionālā kanclera līdzinieks Olafs Šolcs atbalsta aizliegumu labējās politiskās partijas “Alternative für Deutschland” (AfD) aizliegumu. Tomēr kļūst skaidrs, ka video ir deepfake, ko raduši aktivisti, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģiju, lai gūtu labumu no pieaugošām bažām par šīs partijas ietekmi. Šo video, kā arī citas kampaņas taktikas, piemēram, protesta kustības “Politiskās skaistuma centrs” izplatītie neparasti fotoattēli ar AfD pārstāvjiem, ir izplatījusi mākslas aktīvistu grupa “Politiskās skaistuma centrs”.
Vācija piedzīvo lielu vilcienēšanos, aicinot aizliegt AfD pēc ziņu izpausmes par slepenām tikšanās laikā starp AfD biedriem, neo-nacistiem un citiem ekstrēmistiem. Tūkstošiem Vācijas iedzīvotāju ir piedalījušies protestos pret šo partiju, un iespēja aizliegt AfD tagad tiek apspriesta piesardzīgi augstākajā valdības līmenī.
Tomēr politiskās partijas aizliegšana Vācijā ir sarežģīts un kontroverss process. Lai gan Vācijas konstitucionālās likums mēģina aizliegt partijas, kas mēģina “sabojāt vai atcelt” demokrātisko kārtību, likumiskas problēmas un sabiedrības opozīcija rada nozīmīgas šķēršļus. Ulrihs Mērers, SPD frakcijas vecākais senators, ir paudis atbalstu AfD aizliegumam konkrētās valstīs, kas varētu būt potenciāls pirmais solis pret nacionālu aizliegumu.
Izmantojot kanclera Šolca līdzību, deepfake video kampaņa ir raisījusi bažas starp AfD pārstāvjiem, kuri aizdomās turēt, ka pretinieki izmanto neļaušanas taktikas, lai apdraudētu partijas popularitāti. “Politiskās skaistuma centrs” aizstāv kampaņu kā “radikālas politiskās mākslas” veidu, kas ir vērsts uz valdības spiešanas, lai pieņemtos stingrāka nostāja pret labējo ekstrēmismu.
Lai gan aicinājumi aizliegt AfD ir vērojami jau vairākus gadus, jauniegaudījumi par tās biedru tikšanos ar neo-nacistiem ir intensificējusi debates. Tomēr eksperti brīdina, ka aizliegums būtu juridiski riskants, minot neveiksmīgo mēģinājumu aizliegt ekstrēmās labējās partijas NPD 2003. gadā. Neskatoties uz kontroverzēm, AfD turpina iegūt popularitāti aptaujās, kas tiek barotas ar pretimigrantu noskaņojumu un neapmierinātību ar koalīcijas valdību austrumu Vācijā.
Papildinformācija par galvenajiem tematiem un informāciju, kas ir iekļauta rakstā:
1. Kas ir deepfake un kā tas tika izmantots šajā gadījumā?
Deepfake attiecas uz mākslīgā intelekta tehnoloģiju, kas tiek izmantota, lai radītu viltotus vai manipulētus video, kas izskatās reālistiski un autentiski. Šajā gadījumā aktivisti radīja deepfake video, kurā redzams Vācijas kanclera Olafa Šolca atbalsts AfD partijas aizliegumam.
2. Kas radīja deepfake video?
Deepfake video ir izveidojis mākslas aktīvisma grupa “Politiskās skaistuma centrs”.
3. Ko “Politiskās skaistuma centrs” vēlas sasniegt ar video kampaņu?
“Politiskās skaistuma centrs” apraksta kampaņu kā “radikālas politiskās mākslas” veidu, kas vērsts uz valdības spiešanu, lai pieņemtu stingrāku nostāju pret labējo ekstremismu.
4. Kādēļ ir palielinājies noskaņojums aizliegt AfD?
Noskaņojuma pieaugums ir saistīts ar ziņu izpausmi par slepenām tikšanās laikā starp AfD biedriem, neo-nacistiem un citiem ekstrēmistiem. Šis atklājums ir pamudinājis tūkstošus vāciešu piedalīties protestos pret šo partiju un ir izraisījis debates par potenciāliem AfD aizliegumiem.
5. Vai politiskas partijas aizliegums Vācijā ir vienkāršs process?
Nē, politiskas partijas aizliegums Vācijā ir sarežģīts un kontroverss process. Lai gan Vācijas konstitucionālā likums ļauj aizliegt partijas, kas cenšas “sabojāt vai atcelt” demokrātisko kārtību, likumiskas problēmas un sabiedrības opozīcija var radīt nozīmīgas šķēršļus.
6. Vai ir bijis atbalsts AfD aizliegumam?
Ulrihs Mērers, SPD frakcijas vecākais senators, ir paudis atbalstu AfD aizliegumam konkrētās valstīs, kas varētu būt pirmais solis ceļā uz valsts mēroga aizliegumu.
7. Kādas raizes ir AfD pārstāvjiem par deepfake video kampaņu?
AfD pārstāvji ir satraukti, ka partijas pretinieki izmanto neļaušanas taktikas, piemēram, deepfake video, lai apdraudētu partijas popularitāti.
8. Kādēļ tiek izpausta piesardzība attiecībā uz iespējamo AfD aizliegumu?
Eksperti brīdina, ka AfD aizliegums būtu juridiski riskants, minot neveiksmīgo mēģinājumu aizliegt ekstrēmās labējās partijas NPD 2003. gadā. Politiskas partijas aizliegšana Vācijā prasa likumiskas problēmas un iespējamu sabiedrības opozīciju.
9. Kādi faktori ir veicinājuši AfD pieaugumu popularitātē?
AfD popularitāti ir veicinājusi pretimigrantu noskaņojumā un neapmierinātība ar koalīcijas valdību Austrumvācijā.
Jēdzienu skaidrojumi, kas tiek izmantoti rakstā:
– Deepfake: Mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas tiek izmantota, lai radītu viltotus vai manipulētus video, kas izskatās reālistiski un autentiski.
– AfD: “Alternative für Deutschland” (Alternative for Germany), labēji orientēta politiskā partija Vācijā, kas ir ieguvusi popularitāti pēdējos gados.
– Neo-nacisti: Individuāli vai grupas, kas pieņem vai veicina ticību un ideoloģijas, kas saistītas ar nacionālsociālismu jeb nacismu, kas ir ekstrēma labējās fašisma forma.
– Konstitucionālais likums: Tiesiskais regulējums, kas definē un reglamentē pamatprincipus un valdības struktūru, parasti noteikts valsts rakstītajā konstitūcijā.
– NPD: ‘Nacionāldemokrātiskā partija Vācijā’ (National Democratic Party of Germany), ekstrēmi labēja politiskā partija Vācijā.
The source of the article is from the blog kunsthuisoaleer.nl