Yoshua Bengio, slavens AI eksperts, ir pārdomājis mākslīgās inteliģences (AI) nākotni un potenciālos riskus, ko tā rada, ja tā pārsniedz cilvēku kontroli. Viņš, atzīstot iespējamību radīt spēcīgus dzīvus organismus, kuri vērš savu glābšanu priekšā cilvēku interesēm, tagad pievēršas politiskiem risinājumiem, lai novērstu šādu scenāriju. Bengio uzskata, ka regulējums ir pirmais solis, ko valstīm vajadzētu veikt, lai ierobežotu AI sistēmu jaudas. Tomēr viņš arī uzsver valdībām svarīgumu izveidot savu infrastruktūru, lai būtu digitālās dolāres pajūga nepieciešamie resursi privāto tehnoloģiju gigantu uzraudzībai vai regulēšanai.
Viena no šīs infrastruktūras sastāvdaļām ir augsti spējīgu superdatoru izveide. Bengio iesaka Kanādai ieguldīt tādu mašīnu izveidē, kas aprīkotas ar tūkstošiem grafisko procesoru vienību (GPU), kas speciāli izstrādātas, lai apmācītu lielas valodas modeļus, piemēram, ChatGPT. Ideālā gadījumā šie superdatori ļautu valsts iestādēm noturēties līdzi privāto uzņēmumu tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Tomēr Bengio atzīst, ka šādam uzņēmumam būtu nepieciešami nozīmīgi finanšu resursi, un lēš, ka to izmaksas būtu ap vienu miljardu dolāru.
Lai gan Bengio ir saņēmis pozitīvas atbildes no Kanādas valdības saistībā ar savu priekšlikumu, viņš atzīst finanšu sekas, kas saistītas ar to. Citi valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, jau iegulda lielas summas publiskajā datu apstrādes resursos AI jomā. Apvienotā Karaliste nesen paziņoja par superdatora Isambard-AI izveidi, kas sola būt desmit reizes ātrāks nekā jebkurš citu valstu esošais dators. Salīdzinājumā Kanādas spēcīgākais publiski pieejamais superdators Narvalis ir aptuveni divdesmit reizes lēnāks. Kanādā trūkst publisku apstrādes resursu, kas ir izaicinājums pētniekiem un kavē valsts progresu AI attīstībā.
Publiskie superdatori ir svarīgi AI pētniecībai, it īpaši, ja tā ietver lielu valodas modeļu apmācību. Siva Reddy, asistents profesors McGill Universitātē, akcentē būtiskos resursu atšķirības starp Kanādas pētniekiem un ASV privātajiem tehnoloģiju gigantiem. Reddy atbalsta Bengio priekšlikumu un akcentē nepieciešamību pēc speciālā superklastera, lai atbalstītu prioritāros projekti AI pētniecībā. Tomēr viņš arī atzīst šādu superdatoru darbības ietekmi uz vidi, jo tie patērē lielu enerģijas daudzumu un rada oglekļa emisijas.
Lai gan valstis vēl nav atradušas optimālo risinājumu un līdzsvaro finansējumu ar vides jautājumiem, pieprasījums pēc apstrādes resursiem AI pētniecībā turpina pārsniegt piegādes apjomus. Neskatoties uz esošo klasteru vietu centieniem Kanādā, tās var apmierināt tikai nelielu daļu pētnieku vajadzībām attiecībā uz grafisko procesoru vienībām (GPU) un centrālo procesoru vienībām (CPU). Valdības, iestāžu un pētnieku sadarbība ir svarīga, lai risinātu šos izaicinājumus un nodrošinātu, ka publiskas pētniecības AI jomā saglabā savu konkurētspēju globālā mērogā.
Bieži uzdotie jautājumi:
1. Kāda ir Yoshua Bengio perspektīva par mākslīgās inteliģences (AI) nākotni?
Yoshua Bengio, AI eksperts, uztraucas par AI iespējamajiem riskiem, kas pārsniedz cilvēku kontroli. Viņš uzskata, ka politiskie risinājumi ir jāveido, un regulējums ir pirmais solis.
2. Ko Bengio ierosina valstīm darīt, lai kontrolētu AI sistēmu jaudu?
Bengio ierosina, lai valstis iegulda savā infrastruktūrā, ieskaitot augsti spējīgus superdatorus ar speciāli izstrādātu aparatūru, lai trenētu lielas valodas modeļus, piemēram, ChatGPT. Tas ļautu publiskām iestādēm spēt sekmēt privātos tehnoloģiju gigantus.
3. Kā Bengio ierosina risināt šīs infrastruktūras finanšu sekas?
Bengio lēš, ka šādas infrastruktūras izveide prasītu nozīmīgus finanšu resursus, aptuveni miljardu dolāru. Lai arī viņš ir saņēmis pozitīvas atbildes no Kanādas valdības, finansiālās sekas tiek atzītas par izaicinājumu.
4. Kā Kanādas publisko apstrādes resursu trūkums ietekmē AI pētniecību?
Kanādas publisko apstrādes resursu trūkums, salīdzinot ar privātiem ASV tehnoloģiju gigantiem, kavē valsts progresu AI attīstībā. Kanādas pētniekiem ir ievērojama resursu nelīdzsvarotība, un tas ietekmē valstī spēju konkurēt globālā mērogā.
5. Ko uzsver McGill Universitātes asistents profesors Siva Reddy, attiecībā uz Bengio priekšlikumu?
Siva Reddy atbalsta Bengio priekšlikumu un uzsver nepieciešamību pēc speciāla superklastera, lai atbalstītu prioritāros projektus AI pētniecībā. Tomēr viņš arī atzīst šo superdatoru darbības ietekmi uz vidi, saistībā ar enerģijas patēriņu un oglekļa emisijām.
6. Vai esošie klasteru vietas Kanādā spēj apmierināt pētnieku vajadzības attiecībā uz apstrādes resursiem?
Neskatoties uz esošo klasteru vietu centieniem Kanādā, tās spēj apmierināt tikai nelielu daļu pētnieku vajadzībām attiecībā uz grafisko procesoru vienībām (GPU) un centrālo procesoru vienībām (CPU). Pieprasījums pēc apstrādes resursiem AI pētniecībā turpina pārsniegt piegādes apjomus.
Galvenie termini:
– Mākslīgā intelekts (AI): Cilvēka intelekta simulācija mašīnās, parasti datoru sistēmās, lai veiktu uzdevumus, kas prasa cilvēka intelektu.
– GPU: Grafisko procesoru vienības, speciāla aparatūra, kas paātrina attēlu un video renderēšanu un apstrādi.
– Valodas modeļi: AI modeļi, kas paredzēti cilvēku valodas saprašanai un ģenerēšanai, bieži tiek izmantoti dabiskās valodas apstrādei un mašīntulkošanai.
– Superdatori: ļoti spēcīgi datori, kas spēj veikt sarežģītus aprēķinus un apstrādāt lielu datu apjomu ar lielu ātrumu.
– Narvalis: Kanādas spēcīgākais publiski pieejamais superdators.
– Oglekļa emisijas: Oglekļa saturošo gāzu, galvenokārt oglekļa dioksīda, izdalīšanās atmosfērā, kas veicina klimata pārmaiņas.
Saistītie resursi:
– Kanādas oficiālā tīmekļa vietne
– Apvienotās Karalistes valdības oficiālā tīmekļa vietne
– McGill Universitātes oficiālā tīmekļa vietne
The source of the article is from the blog dk1250.com